Aliterācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Piemēri
Šajos piemēros aliterācijas līdzskaņi ir atzīmēti treknrakstā.
  1. Melnā mežā Mairis mācījās meklēt mētras.
  2. Vienpadsmit vērši vēro vienu vistu.
  3. Pretējā ceļa pusē pārvietojas piecpadsmit pusaudži.
  4. Sievietes nelielais suns sāka skriet pakaļ mašīnai.

Aliterācija (no latīņu: litera — 'alfabēta burti') ir vienāds, saskanīgs vai mērķtiecīgs noteiktu līdzskaņu atkārtojums.[1][2] Līdzīga aliterācijai ir asonanse, kad atkārtojas patskaņi.[1] Nereti šos abus stilistikas elementus lieto kopā, kā arī tos bieži izmanto latviešu tautasdziesmās.[3][1] Mūsdienās aliterāciju bieži izmanto dziesmu vārdos, laikrakstu virsrakstos, televīzijas šovos un citur.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Publiskās runas valoda, uzdevumi.lv
  2. M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A. Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 177. lpp.
  3. Dzejas izteiksmes veidi
  4. Koards, Roberts L. Wide-Ranging Alliteration Peabody Journal of Education, Vol. 37, No. 1. (1959. gada jūlijs) lpp. 30–32.