Alumīnija fosfāts
Alumīnija fosfāts | |
---|---|
Alumīnija fosfāta paraugs | |
CAS numurs | 7784-30-7 |
Ķīmiskā formula | AlPO4 |
Molmasa | 121,9529 g/mol |
Blīvums | 2566 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 1800 °C |
Viršanas temperatūra | sadalās |
Šķīdība ūdenī | nešķīst |
Alumīnija fosfāts ir alumīnija un fosforskābes neitrālais sāls ar formulu AlPO4. Dabā tas sastopams kā minerāls berlinīts. Alumīnija fosfātam ir zināmas daudzas sintētiskās formas. To karkasa struktūras ir līdzīgas ceolītiem un tās izmanto, kā katalizatorus, jonu apmainītājus vai kā molekulāros sietus.[1] Komerciāli ir pieejams arī alumīnija fosfāta gels.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Molekulārie sieti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir daudz alumīnija fosfāta molekulāro sietu veidi, kas zināmi, kā "ALPOs". Pirmie tika atklāti 1982. gadā.[2] Tiem visiem ir vienāds AlPO4 ķīmiskais sastāvs, un tiem ir karkasa struktūras ar mikroporainiem dobumiem. Karkasus veido mainīgi AlO4 un PO4 tetraedri. Blīvākam, bez dobuma kristāliskajam berlinītam ir vienādi mainīgi AlO4 un PO4 tetraedri. Alumīnija fosfāta karkasa struktūras atšķiras viena no otras AlO4 tetraedru un PO4 tetraedru orientācijā, veidojot dažāda izmēra dobumus, un šajā ziņā tās ir līdzīgas alumīnija silikāta ceolītiem, kas atšķiras ar elektriski lādētu karkasu. Tipisks aluminīja fosfāta iegūšanas process ir fosforskābes un alumīnija hidroksīda hidrotermiskā reakcija ar alumīnija sāli, piemēram, alumīnija nitrāta vai alkoksīda veidā kontrolētā pH organisko amīnu klātbūtnē.[3] Šīs organiskās molekulas darbojas, kā veidnes (sauktas par struktūru virzošiem aģentiem), lai veicinātu porainā karkasa augšanu.[4]
Citi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzās alumīnija hidroksīdam, alumīnija fosfāts ietilpst vakcīnu sastāvā kā viens no visizplatītākajiem imunoloģiskajiem palīglīdzekļiem (efektivitātes pastiprinātājiem jeb adjuvantiem). Alumīnija adjuvantu lietošana ir plaši izplatīta, pateicoties to lētajai cenai, ilgajai lietošanas vēsturei, drošībai un efektivitātei ar lielāko daļu antigēnu. Nav zināms, kāds ir darbības mehānisms šādiem alumīnija sāļu adjuvantiem.[5]
Līdzīgi kā alumīnija hidroksīds, AlPO4 tiek izmantots kā antacīds. Tas neitralizē kuņģa skābi (HCl), veidojot ar to AlCl3. Līdz 20% alumīnija no uzņemtajiem antacīdajiem sāļiem var uzsūkties no kuņģa-zarnu trakta – neskatoties uz bažām par alumīnija neiroloģisko ietekmi.[6] Tiek uzskatīts, ka alumīnija fosfāta un hidroksīda sāļi ir droši kā antacīdi parastā lietošanā, un pat grūtniecības un barošanas ar krūti laikā.[7]
Bez tam AlPO4 pielietojumi kombinācijā ar vai bez citiem savienojumiem ir balti pigmenti, korozijas inhibitori, cementi un zobu cementi. Līdzīgiem savienojumiem ir arī līdzīgi pielietojumi. Piemēram, skābo alumīnija fosfātu Al(H2PO4)3 izmanto zobu cementos, metāla pārklājumos, glazūras kompozīcijās un ugunsizturīgās saistvielās, bet Al(H2PO4)(HPO4) izmanto cementos un ugunsizturīgajās saistvielās un līmvielās.[8]
Līdzīgi savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AlPO4·2H2O dihidrāts dabā ir sastopams, kā variscīts un metavariscīts.[9] Alumīnija fosfāta dihidrātam (variscītam un metavariscītam) ir struktūra, ko var uzskatīt par fosfāta anjonu, alumīnija katjonu un ūdens tetraedrisku un oktaedrisku vienību kopumu. Al3+ joni ir 6 koordinātu un PO43- joni ir 4 koordinātu.[10]
Ir zināma arī sintētiska hidratēta forma AlPO4·1.5H2O.[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Corbridge, p. 310
- ↑ Wilson, ST (1982). "Aluminophosphate molecular sieves: a new class of microporous crystalline inorganic solids". Journal of the American Chemical Society 104 (4): 1146–1147. doi:10.1021/ja00368a062. ISSN 0002-7863.
- ↑ S Kulprathipanja (redaktors). Zeolites in Industrial Separation and Catalysis. John Wiley & Sons, 2010-02-17. ISBN 9783527325054. doi:10.1002/9783527629565.
- ↑ R Xu. Chemistry of zeolites and related porous materials: synthesis and structure. John Wiley & Sons, 2007. 39. lpp. ISBN 9780470822333.
- ↑ Crowther RJ. Vaccine adjuvants: preparation methods and research protocols. Humana, 2010. 65–66, 82. lpp. ISBN 9781617371592.
- ↑ Christof Schaefer, Paul W. J. Peters, Richard K. Miller. Drugs during pregnancy and lactation: treatment options and risk assessment. C Schaefer, P Peters, RK Miller (3. izd.), 2015. 94. lpp. ISBN 9780124080782.
- ↑ S, Pratiksha; TM, Jamie (2018), Antacids, StatPearls Publishing. Atjaunināts: 2019-02-28
- ↑ Corbridge, p. 1025
- ↑ Roncal-Herrero, T (2009-12-02). "Precipitation of Iron and Aluminum Phosphates Directly from Aqueous Solution as a Function of Temperature from 50 to 200 °C". Crystal Growth & Design 9 (12): 5197–5205. doi:10.1021/cg900654m. ISSN 1528-7483.
- ↑ Corbridge, p. 207-208
- ↑ Lagno, F (2005). "Synthesis of Hydrated Aluminium Phosphate, AlPO4·1.5H2O (AlPO4−H3), by Controlled Reactive Crystallization in Sulfate Media". Industrial & Engineering Chemistry Research 44 (21): 8033–8038. doi:10.1021/ie0505559. ISSN 0888-5885.
|