Alūksnes ezers
| Alūksnes ezers | |
|---|---|
 | |
| Koordinātas | 57°27′N 27°5′E / 57.450°N 27.083°EKoordinātas: 57°27′N 27°5′E / 57.450°N 27.083°E |
| Platība | 15,437 km2 |
| Lielākais garums | 6,6 km |
| Vidējais dziļums | 6,7 m |
| Lielākais dziļums | 20,0 m |
| Augstums v.j.l. | 183,7 m |
| Izteka | Alūksne |
| Sateces baseins | 28 km2 |
| Baseina valstis | Latvija |
| Salas | 4 |
| Apdz. vietas krastos |
Alūksne Kolberģis |
  Alūksnes ezers | |
 Alūksnes ezers Vikikrātuvē | |
Alūksnes ezers ir ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novadā — Alūksnē un Jaunalūksnes pagastā. Pēc virsmas platības — vienpadsmitais lielākais ezers Latvijā.
Ezeram ir ovāla konfigurācija, orientēts ziemeļu virzienā ar izvirzītu, 1 kilometru garu līci dienvidrietumu malā. Krasta līnija mazrobota. Platība 15,437 km², ieapaļš, vidējais dziļums 6,7 m, lielākais dziļums — 20,0 m.[1]
Dienvidu krastā, kur izveidojies lielāks līcis (Alūksnes līcis), atrodas Alūksnes pilsēta. Apkārtne pauguraina, krasti vietām stāvi: Alūksnē no stāvajiem krastiem vietām paveras skaists skats uz ezeru. Ezerā četras kokiem apaugušas salas ar kopējo platību 13,2 ha, lielākā no tām — Pilssala jeb Marijas sala (9,9 ha), kurā atrodas kultūrvēsturisks piemineklis — 1342. gadā celtā Marienburgas cietokšņa drupas. Pārējās salas — Garā sala (Līgavas plīvurs), Cepurīte (sena apmetnes vieta), Mazā (Tīklu) sala. Kapsētas jeb Tempļakalna pussala atdala Alūksnes līci no ezera pamatdaļas.
Baseina platība 28 km². Lielāku pieteku nav, tāpēc ūdens apmaiņa gausa (ūdens daudzumu, kāds atrodas ezerā, tas var saņemt 20 gados). No ezera iztek Pededzes pieteka Alūksne. Pavasaros daļa ūdens caur Pārmetņa un Pauliņu ezeriem noplūst uz Vaidavu Gaujas baseinā. Gultni klāj dūņas, pie Pilssalas dūņu slāņa biezums sasniedz pat 3 m. Reģistrētas 12 sugu zivis.
1920. gadu beigās uz iztekas uzceltas slūžas, ūdens līmenis pazemināts. Ezerā pie Pilssalas ierīkota strūklaka.
2015. gadā Vides risinājumu institūta speciālisti, veicot pētījumus, atzinuši, ka Alūksnes ezers ir viens no tīrākajiem ezeriem Latvijā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Purmalis, Oskars; Burlakovs, Juris (2017-12-15). Reviving prospects for lake restoration - investigating the geochemistry of lake Alūksne sediments. 146. lpp. doi:10.22616/rrd.23.2017.021.
- ↑ «Pētnieki: Alūksnes ezers – viens no tīrākajiem Latvijā». lsm.lv. Skatīts: 2015. gada 18. augustā.