Alūksnes novads
| Alūksnes novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Alūksne | |||||
| Platība: | 1699,8[1] km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2009): | 19 221[2] | |||||
| Blīvums: | 11.3 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Arturs Dukulis (Zaļo un Zemnieku savienība) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta
un 15 pagasti | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Alūksnes novads Vikikrātuvē
| ||||||
Alūksnes novads ir 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latvijas ziemeļaustrumos.[3] Novadā apvienota Alūksnes pilsēta un 15 bijušā Alūksnes rajona pagasti, izņemot Apes pilsētu, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastus, kas veido Apes novadu. No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos.
Plānotie pakalpojumu centri: Alūksne, Alsviķi, Anna, Ilzene, Kolberģis, Jaunanna, Jaunlaicene, Kalncempji, Liepna, Brenci, Mālupe, Mārkalne, Pededze, Korneti, Zeltiņi un Māriņkalns. Pakalpojumu punkti — Strautiņi un Beja.
Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains relfjefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami kūdra, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alūksnes novads izveidojies agrākā Valkas apriņķa Alūksnes draudzes novada teritorijā, ko likvidēja pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma stāšanās spēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups Alūksnes apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Alūksnes, Apes un Gulbenes rajonos.[4][5] 1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā Abrenes rajona. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots Gulbenes rajonam. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot Alūksnes pilsētu un 15 bijušā Alūksnes rajona pagastus.
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novadā ietilpst Alūksnes pilsēta un 15 pagasti: Alsviķu pagasts, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemeru pagasts.
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Zaļo un Zemnieku savienība | 2238 | 35.81 | 5 |
| Vidzemes partija, Latvijas Reģionu apvienība | 1253 | 20.05 | 3 |
| Vienotība | 1109 | 17.74 | 3 |
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 727 | 11.63 | 2 |
| Alūksne un novads - mūsu zeme | 646 | 10.34 | 2 |
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ziemera pagasta Vengerskos atrodas olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" (agrāk SIA "Vistako"), kas bija iekārtots 1960. gados būvētā putnu fabrikā, bet pēc modernizācijas 2017. gadā kļuva par otru pēc apjoma lielāko olu ražotāju Latvijā.[7]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmsskolas izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Pienenīte", Helēnas iela 32, Alūksne
- "Pūcīte", „Pūcītēs”, Kolberģis, Jaunalūksnes pagasts
- „Saulīte”, Alsviķu pagasts
- „Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne
- „Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts
- „Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne
Vispārējās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alūksnes pilsētas sākumskola, Lielā Ezera iela 26, Alūksne
- Alūksnes novada vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
- Bejas pamatskola, „Bejas skola”, Beja, Jaunalūksnes pagasts
- Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Glika iela 10, Alūksne
- Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, „Zvaniņi”, Jaunannas pagasts
- Liepnas vidusskola, Liepna, Liepnas pagasts
- Malienas pamatskola, Malienas pagasts
- Pededzes pamatskola, „Rūķi”, Pededzes pagasts
- Strautiņu pamatskola, Strautiņi, Alsviķu pagasts
- Ziemeru pamatskola, Māriņkalns, Ziemera pagasts
Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne
- Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
- Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne
- Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alūksnes luterāņu baznīca
- Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca
- Liepnas luterāņu baznīca
- Zeltiņu luterāņu baznīca
- Liepnas pareizticīgo baznīca
- Pededzes pareizticīgo baznīca
- Veclaicenes pareizticīgo baznīca
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ernests Gliks (1652—1705), Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja Bībeli latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā
- Katrīna I (1684—1727), Pētera I līdzvaldniece (no 1724) un Krievijas ķeizariene (1725-1727)
- Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722—1792), Vidzemes guberņas politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas impērijas "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”
- Kristofs Burhards fon Fītinghofs (1767—1829), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, Krievijas imperatora Pāvila I kambarkungs un galma maršals
- Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs (1799—1875), Alūksnes Jaunās pils projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs
- Jānis Keggi (1906—1979), ķirurgs, Alūksnes slimnīcas direktors
- Edgars Liepiņš (1929—1995), aktieris
- Oļģerts Grāvītis (1926—2015), komponists, muzikologs, profesors, mākslas doktors
- Leonīds Slaucītājs (1899—1971), ģeofiziķis
- Kārlis Egle (1881–1974), literatūrzinātnieks
- Teodors Paulovics (1912–1971), gleznotājs
- Miervaldis Paulovics (1943), tekstilmākslinieks
- Jānis Anerauds (1924–2010), rakstnieks
- Modris Melzobs (1927–2014) , farmakologs
- Gunārs Selga (Gunārs Zaķis, 1929–1986), dzejnieks
- Sergejs Slaucītājs (1902—1982), astronoms
- Haralds Mednis (1906—2000), diriģents
- Jānis Blūms (1936–1986), skaņu režisors
- Oļegs Pavlovs (1931), profesors, sociologs
- Māra Svīre (1936), rakstniece
- Kristaps Keggi (dzimis 1934. gadā Rīgā), ASV ķirurgs ortopēds
- Ilze Māra Janelis (dzimusi 1940. gadā Alūksnē), Latvijas dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte
- Mārtiņš Brauns (dzimis 1951. gadā Rīgā), komponists, mūziķis
- Ints Sedlenieks (dzimis 1961. gadā Alūksnē), scenogrāfs
- Romāns Vendiņš (dzimis 1981. gadā Alūksnē), pianists
- Andrejs Rastorgujevs (dzimis 1988. gadā Alūksnē), biatlonists
- Jēkabs Raipulis (1939), ģenētiķis
- Dace Markus (1950), valodniece
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.JPG)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Pašvaldību apvienošanās projekts.[novecojusi saite]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 11.01.2017.
- ↑ Gunta Matisone. «Putnu ferma Alūksnes novadā pēc modernizācijas kļūst par otru lielāko olu ražotāju Latvijā». lsm.lv, 2017. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 10. aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||