Alūksnes novads

Vikipēdijas lapa
Alūksnes novads
Alūksnes novada karogs Alūksnes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Alūksne
Kopējā platība:[2] 1 697,6 km2
 • Sauszeme: 1 647,8 km2
 • Ūdens: 49,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[3] 13 297
Blīvums (2023): 8,1 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Dzintars Adlers(Jaunā Vienotība)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.aluksne.lv
Alūksnes novads Vikikrātuvē

Alūksnes novads ir 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latvijas ziemeļaustrumos.[4] Novadā apvienota Alūksnes pilsēta un 15 bijušā Alūksnes rajona pagasti, izņemot Apes pilsētu, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastus, kas veidoja Apes novadu (kopš 2021. gadā ietilpst Smiltenes novadā). No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos. Robežojas ar Smiltenes novadu rietumos, Gulbenes un Balvu novadiem dienvidos, Krievijas Pleskavas apgabalu austrumos un Igaunijas Veru apriņķi ziemeļos.

Plānotie pakalpojumu centri: Alūksne, Alsviķi, Anna, Ilzene, Kolberģis, Jaunanna, Jaunlaicene, Kalncempji, Liepna, Brenci, Mālupe, Mārkalne, Pededze, Korneti, Zeltiņi un Māriņkalns. Pakalpojumu punkti — Strautiņi un Beja.

Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains reljefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami kūdra, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis.

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņi 600-700 mm gadā[5]

Lielākās upes:

Lielākais ezers: Alūksnes ezers 15,9 km².

Augstākais punkts — Dēliņkalns, 271 m.[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novads izveidojies agrākā Valkas apriņķa Alūksnes draudzes novada teritorijā, ko likvidēja pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma stāšanās spēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups Alūksnes apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Alūksnes, Apes un Gulbenes rajonos.[6][7] 1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā Abrenes rajona. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots Gulbenes rajonam. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot Alūksnes pilsētu un 15 bijušā Alūksnes rajona pagastus.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā ietilpst Alūksnes pilsēta un 15 pagasti: Alsviķu pagasts, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemeru pagasts.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193532 704—    
196724 719−24.4%
197923 976−3.0%
GadsIedz.±%
198923 360−2.6%
200021 238−9.1%
201117 177−19.1%
GadsIedz.±%
202113 708−20.2%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 datiem ir 15 416
Nr. Nosaukums Statuss Novads Pagasts 2000 2016 2020
1 Alūksne Pilsēta Alūksnes novads Pilsēta 9510 7171 6539
2 Liepna Ciems Alūksnes novads Liepnas pagasts 557 404 364
3 Jaunanna Ciems Alūksnes novads Jaunannas pagasts 407 283 267
4 Alsviķi Ciems Alūksnes novads Alsviķu pagasts 371 277 251
5 Kolberģis Ciems Alūksnes novads Jaunalūksnes pagasts 351 254 234
6 Jaunlaicene Ciems Alūksnes novads Jaunlaicenes pagasts 215 234 217
7 Mālupe Ciems Alūksnes novads Mālupes pagasts 241 205 217
8 Strautiņi Ciems Alūksnes novads Alsviķu pagasts 220 195 187
9 Māriņkalns Ciems Alūksnes novads Ziemera pagasts 229 182 165
10 Zeltiņi Ciems Alūksnes novads Zeltiņu pagasts 181 155 131
11 Anna Ciems Alūksnes novads Annas pagasts 209 126 119
12 Brenci Ciems Alūksnes novads Malienas pagasts 154 146 135
13 Jaunzemi Ciems Alūksnes novads Ilzenes pagasts 177 131 105
14 Korneti Ciems Alūksnes novads Veclaicenes pagasts 164 100 87
15 Mārkalne Ciems Alūksnes novads Mārkalnes pagasts 127 95 80
16 Pededze Ciems Alūksnes novads Pededzes pagasts 115 79 71
17 Sofikalns Ciems Alūksnes novads Mālupes pagasts 117 63 46
18 Kalncempji Ciems Alūksnes novads Kalncempju pagasts 114 57 44
19 Ziemeri Ciems Alūksnes novads Ziemera pagasts 91 61 54

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[9]
Latvieši (11145)
  
83.8%
Krievi (1556)
  
11.7%
Ukraiņi (205)
  
1.5%
Igauņi (106)
  
0.8%
Baltkrievi (41)
  
0.3%
Poļi (38)
  
0.3%
Lietuvieši (33)
  
0.2%
Čigāni (4)
  
0.0%
Ebreji (2)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (167)
  
1.3%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada pašvaldības lēmējinstitūcija ir iedzīvotāju ievēlēta dome, kas sastāv no 15 deputātiem; šie deputāti no sava vidus ievēl domes priekšsēdētāju un tā vietniekus. No 2021. gada domes priekšsēdētājs ir Dzintars Adlers. Domei ir trīs komitejas - Finanšu, Attīstības un Sociālā, izglītības un kultūras komiteja. Pašvaldības izpildinstitūcija sastāv no pašvaldības administrācijas un domes dibinātām iestādēm.[10]

Partijas Balsu skaits % Vietas
Zaļo un Zemnieku savienība 1034 23,33 4
Jaunā vienotība 1022 23,05 3
Jaunā konservatīvā partija 943 21,27 3
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 587 13,24 2
Vidzemes partija, Latvijas Reģionu apvienība 467 10,53 2
Latvijas attīstībai 321 7,24 1

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes pilsēta pie Alūksnes ezera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas senā vēsture un atrašanās pie ezera ar četrām salām radījusi daudz ievērojamu vietu: Alūksnes viduslaiku pils, Tempļa kalns, Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs ar Jauno pili un muižas parku, Alūksnes Lielie kapi. Bībeles tulkotāja latviešu valodā Ernsta Glika stādītie ozoli, Bībeles muzejs un Alūksnes luterāņu, pareizticīgo un katoļu baznīcas u.c.

Alūksnes dzelzceļa stacijas apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija, kura pēc dzelzceļa līnijas Pļaviņas — Valka atklāšanas 1903. gadā ietekmējusi pilsētas tālāko izaugsmi un mūsdienās ir industriālā mantojuma objekts. 1919. gadā stacijas tuvumā notika Latvijas Neatkarības kara cīņas, kurās iesaistījās arī somu brīvprātīgie. 2018. gadā atjaunoja stacijas bagāžas šķūni un izveidoja multimediālo ekspozīciju “Alūksnes Bānīša stacija”. 2019. gadā atklāja viesnīcu “Bahnhof hotel”, kas iekārtota 1912. gadā celtajā dzelzceļa viesnīcas ēkā. 2020. gadā atjaunotajā stacijas ēkā iekārtota vasaras kafejnīca “Tvaiks un Ogle”. Divas reizes dienā stacijā pienāk Baltijā vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens un vasaras sezonā tiek piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi, piemēram, pilsētas ekskursiju vilciens.[11]

Bānīša zeme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes un Gulbenes novadu teritorija dzelzceļa līnijas Gulbene — Alūksne tuvumā tūrisma galamērķu piedāvājumos tiek saukta par "Bānīša zemi". Alūksnes novadā bez dzelzceļa stacijām Umernieki un Paparde Bānīša zemes ievērojamas vietas ir Annas, Jaunannas un Alsviķu pagastu dabas un kultūrvēsturiskie objekti.[12]

Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs Alūksnes novada pagasti — Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemeru — iekļaujas aizsargājamā teritorijā, kura saglabā Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu. Dabas vērtības teritorijā ir pauguri ar ievērojamu relatīvo augstumu, tajā skaitā Alūksnes augstienes augstākais paugurs Dēliņklans, Kornetu-Peļļu subglaciālā iegultne un kultūrvēsturiskais mantojums — Veclaicenes pareizticīgo baznīca, Ziemeru muiža, Jaunlaicenes muiža, Opekalna luterāņu baznīca u.c. Antropogēnās slodzes mazināšanai teritorijas izveidotas dabas takas, velo maršruti un uzlabota infrastruktūra pieejamībai.[13]

Eiropas galējā robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada Pededzes un Liepnas pagastu robeža vienlaikus ir Latvijas un Krievijas robeža, kā arī Eiropas Savienības galējā robeža. Šie pagasti vienmēr bijuši robežpagasti, kas ietekmējis šo pagastu kultūru un valodu. Ievērojamas vietas ir Ķuršu ciems un Pededzes pareizticīgo baznīca, trīs Liepnas baznīcas — Liepnas pareizticīgo baznīca, Liepnas luterāņu baznīca, Liepnas katoļu baznīca, Silenieku krustakmens u.c.[14]

Kodolraķešu bāze Zeltiņos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada Zeltiņu pagastā apmēram 20 ha teritoriju aizņem kādreizējā padomju armijas raķešu bāze, kurā saglabājusies dzīvojamā un kara zona ar apbūvi. Teritoriju izmanto kā tūrisma objektu un uzņēmējdarbības vietu. Vēsturiskajā skolas ēkā darbojas Zeltiņu vēstures krātuve, kurā ir ekspozīcijas par pagasta vēsturi un ievērojamo novadnieku Edgaru Liepiņu.[15]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemera pagastā ir uzņēmuma AS "APF Holdings" olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma".

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novadu ar apkārtējām teritorijām savieno autoceļi un šaursliežu dzelzceļš. Novada teritoriju šķērso galvenais autoceļš A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), kā arī reģionālie autoceļi P34 (Sinole—Silakrogs), P39 (Alūksne—Ape), P40 (Alūksne—Zaiceva), P41 (Alūksne—Liepna), P42 (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), P43 (Litene—Alūksne) un P44 (Ilzene—Līzespasts). Novadu šķērso dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne ar pieturas punktiem Paparde, Umernieki un Alūksne. Vairākas reizes dienā uz Alūksni kursē autobusi no Rīgas un citām Vidzemes pilsētām, divas reizes Alūksnē pienāk vilciens no Gulbenes, satiksmi pilsētā nodrošina gan sabiedriskais transports, gan taksometri.[16]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsskolas izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pienenīte", Helēnas iela 32, Alūksne
  • "Pūcīte", „Pūcītēs”, Kolberģis, Jaunalūksnes pagasts
  • „Saulīte”, Alsviķu pagasts
  • „Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne
  • „Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts
  • „Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne

Vispārējās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2023.gada 1.septembra Alūksnes novadā vispārējo izglītību nodrošina:[17]

  • Alūksnes vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
  • Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Glika iela 10, Alūksne
  • Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskola, Liepna, Liepnas pagasts
  • Ziemeru pamatskola, Māriņkalns, Ziemera pagasts

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne
  • Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
  • Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne
  • Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novadā darbojas 1 Kultūras centrs (Alūksnē), 10 tautas nami, 2 kultūras nami (Annas un Alsviķu pagastos), 1 saieta nams (Mālupes pagasts) un 1 sporta, kultūras, interešu izglītības un mūžizglītības centrs (Ilzenes pagastā).

Novada kultūras vērtību saglabāšanu nodrošina 1 muzejs — Alūksnes novada muzejs ar 2 struktūrvienībām — Jaunlaicenes muižas muzejs “Malēnieša pasaule” Jaunlaicenes pagastā un Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” Atē, Annas pagastā un vēstures krātuves Veclaicenes un Zeltiņu pagastos. Tematisku novada kultūrvēsturisko mantojumu saglabāšanu un popularizēšanu nodrošina privātie muzeji — Bībeles muzejs, Dabas muzejs “Vides labirinti” un Mišu medus muzejs, kā arī pašvaldības izveidotās ekspozīcijas — Alūksnes Bānīša stacija un “Marienburgas astotais brālis”.

Alūksnes novadā bibliotekāros un informācijas pakalpojumus sniedz reģiona galvenā bibliotēka — Alūksnes pilsētas bibliotēka, 16 vietējās nozīmes bibliotēkas novada pagastos un 11 izglītības iestāžu bibliotēkas.

Profesionālas ievirzes kultūrizglītību sniedz Alūksnes mākslas skola, Alūksnes mūzikas skola un Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskola.[18]

Lielākie kultūras pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augusta pirmajā svētdienā Alūksnē atzīmē Kapu svētkus, kuri tiek apvienoti ar Alūksnes pilsētas svētku svinībām.
  • Septembra pirmajā nedēļas nogalē no 2000. gada visā dzelzceļa līnijā Gulbene – Alūksne svin Bānīša svētkus. Alūksnes stacijā tradicionāli notiek īpašs vilciena sagaidīšanas pasākums.[19]
  • Septembra otrajā sestdienā no 1986. gada Ates muzejā notiek tradicionālie Pļaujas svētki ar plašu amatnieku tirgu un iespēju līdzdarboties rudens darbos.[20]
  • Reizi četros gados Jaunlaicenē notiek Malēniešu svētki jeb Vispasaules malēniešu salidojums, kur var dzirdēt malēniešu valodu un uzzināt par malēniešu sadzīvi un tradīcijām. Pirmie svētki notika 2014. gadā.[21]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1342. gadā Livonijas ordeņa celtajā pilī Alūksnē ierīkoja pirmo kapelu, kur sludināja kristīgo ticību. Alūksnes miestā pirmo luterticīgo baznīcu uzcēla 16. gadsimtā. No 1683. gada līdz 1702. gadam Alūksnes draudzi vada mācītājs Ernsts Gliks, kurš šajā laikā iztulkoja Bībeli latviešu valodā. 17. gadsimta otrā pusē attīstījās arī sākotnēji Alūksnes draudzei piederīgās Opekalna un Zeltiņu draudzes.[22]

18. un 19. gadsimtā nozīmīga ir brāļu draudžu darbība novadā. Alūksnes draudzē darbojās 6 saiešanu nami - Šķilderos, Blūmjos Alūksnes pagastā, Brenčos Mālupes pagastā, Trisēnos Annas pagastā, Lauseniekos Bejas pagastā un Akmeniešos Pededzes pagastā. Opeklana draudze bija viena no lielākajām, tur darbojās 12 saiešanu nami – Jaunlaicens pagasta “Rumpāni” “Kambari”, “Stiliņi” un “Melnlauki”, Veclaicenes pagasta “Vistiņas” un “Auziņas”, Ziemera pagasta “Jāņakalns” un “Ādiņas”, Karvas pagasta “Klibji”, Jaunrozes pagasta “Skripji” un “Vešķi”, kā arī “Dzeņi” Apē. Saiešanu nami bija arī “Stāmeri” Alsviķu pagastā un “Zeltiņi”, “Ziemeļi”, “Čakstenes” Zeltiņu pagastā.[23] Vairāki saiešanu nami turpināja darboties līdz Otrajam pasaules karam.

No 19. gadsimta vidus Alūksnes novadā darbojas pareizticīgo draudzes. 19. gadsimta beigās uzceltas trīs pareizticīgo baznīcas – Mālupē (1885), kura pārvesta uz Liepnu 1948. gadā, Alūksnē (1895) un Veclaicenē (1895). Jaunākais novada pareizticīgo dievnams uzcelts Pededzes pagasta Ķuršos (1937).

No 1920. gadā Alūksnē darbojas Septītās dienas adventistu draudze,[24] bet no 1926. gada Alūksnes Baptistu draudze.[25] Adventistu draudzei līdz neatkarības atgūšanai patstāvīgas dievkalpojumu vietas nebija. Savukārt baptistu draudze līdz Otrajam pasaules karam aktīvāk darbojās Opekalna apkārtnē, kur 1930. gadā Sauleskalnā iesvētīja jaunuzcelto baznīcu.[26]

Līdz Otrajam pasaules karam Alūksnē darbojās arī ebreju draudze.

Alūksnes novada jaunākais dievnams ir 2001. gadā iesvētītā Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca.[27]

Baznīcas Alūksnes novadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā. Arhivēts 2012. gada 26. aprīlī, at WebCite
  2. 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  4. Pašvaldību apvienošanās projekts.[novecojusi saite]
  5. 5,0 5,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 186. lpp.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  8. CSB
  9. «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 19.11.2023.
  10. «Alūksnes novada pašvaldības nolikums».
  11. «Alūksnes Bānīša stacijas kvartāls».
  12. «Bānīša zeme».
  13. «Objekti».
  14. «Eiropas galējā robeža».
  15. «Padomju armijas raķešu bāze Zeltiņos».
  16. «Transports Alūksnes pilsētā un novadā».
  17. «Vispārējās izglītības iestādes».
  18. «Alūksnes novada attīstības programma 2022.-2027. gadam».
  19. «Svētki un tradīcijas Alūksnes novadā».
  20. «Pļaujas svētki Ates muzejā».
  21. «Malēniešu svētki».
  22. «Koka baznīca Kanceles kalniņā».
  23. Matīss Kaudzīte. Brāļu draudze Vidzemē. Gundars Ceipe, 2014.
  24. «Alūksnes draudze».
  25. «Alūksnes baptistu draudze».
  26. Salnais, Maldups. Pagastu apraksti. Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1935.
  27. «Alūksnes Svētā Bonifācija Romas Katoļu baznīca».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]