Alūksnes novads

Alūksnes novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Alūksne
Kopējā platība:	1 697,6 km2
• Sauszeme:	1 647,8 km2
• Ūdens:	49,8 km2
Iedzīvotāji (2023):	13 297
Blīvums (2023):	8,1 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Dzintars Adlers (Jaunā Vienotība)
Teritoriālās; vienības:	1 pilsēta; un 15 pagasti
Mājaslapa:	www.aluksne.lv
	Alūksnes novads Vikikrātuvē

Alūksnes novads ir 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latvijas ziemeļaustrumos.^[4] Novadā apvienota Alūksnes pilsēta un 15 bijušā Alūksnes rajona pagasti, izņemot Apes pilsētu, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastus, kas veidoja Apes novadu (kopš 2021. gadā ietilpst Smiltenes novadā). No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos. Robežojas ar Smiltenes novadu rietumos, Gulbenes un Balvu novadiem dienvidos, Krievijas Pleskavas apgabalu austrumos un Igaunijas Veru apriņķi ziemeļos.

Plānotie pakalpojumu centri: Alūksne, Alsviķi, Anna, Ilzene, Kolberģis, Jaunanna, Jaunlaicene, Kalncempji, Liepna, Brenci, Mālupe, Mārkalne, Pededze, Korneti, Zeltiņi un Māriņkalns. Pakalpojumu punkti — Strautiņi un Beja.

Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains reljefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami kūdra, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis.

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņi 600-700 mm gadā^[5]

Lielākās upes:

Daugavas baseinā — Pededze, Alūksne, Igrīve
Gaujas baseinā — Melnupe, Palsa, Vaidava.
Veļikajas baseinā — Liepna, Kūdupe.

Lielākais ezers: Alūksnes ezers 15,9 km².

Augstākais punkts — Dēliņkalns, 271 m.^[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novads izveidojies agrākā Valkas apriņķa Alūksnes draudzes novada teritorijā, ko likvidēja pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma stāšanās spēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups Alūksnes apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Alūksnes, Apes un Gulbenes rajonos.^[6]^[7] 1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā Abrenes rajona. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots Gulbenes rajonam. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot Alūksnes pilsētu un 15 bijušā Alūksnes rajona pagastus.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā ietilpst Alūksnes pilsēta un 15 pagasti: Alsviķu pagasts, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemeru pagasts.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.^[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	32 704	—
1967	24 719	−24.4%
1979	23 976	−3.0%

Gads	Iedz.	±%
1989	23 360	−2.6%
2000	21 238	−9.1%
2011	17 177	−19.1%

Gads	Iedz.	±%
2021	13 708	−20.2%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 datiem ir 15 416
Nr.	Nosaukums	Statuss	Novads	Pagasts	2000	2016	2020
1	Alūksne	Pilsēta	Alūksnes novads	Pilsēta	9510	7171	6539
2	Liepna	Ciems	Alūksnes novads	Liepnas pagasts	557	404	364
3	Jaunanna	Ciems	Alūksnes novads	Jaunannas pagasts	407	283	267
4	Alsviķi	Ciems	Alūksnes novads	Alsviķu pagasts	371	277	251
5	Kolberģis	Ciems	Alūksnes novads	Jaunalūksnes pagasts	351	254	234
6	Jaunlaicene	Ciems	Alūksnes novads	Jaunlaicenes pagasts	215	234	217
7	Mālupe	Ciems	Alūksnes novads	Mālupes pagasts	241	205	217
8	Strautiņi	Ciems	Alūksnes novads	Alsviķu pagasts	220	195	187
9	Māriņkalns	Ciems	Alūksnes novads	Ziemera pagasts	229	182	165
10	Zeltiņi	Ciems	Alūksnes novads	Zeltiņu pagasts	181	155	131
11	Anna	Ciems	Alūksnes novads	Annas pagasts	209	126	119
12	Brenci	Ciems	Alūksnes novads	Malienas pagasts	154	146	135
13	Jaunzemi	Ciems	Alūksnes novads	Ilzenes pagasts	177	131	105
14	Korneti	Ciems	Alūksnes novads	Veclaicenes pagasts	164	100	87
15	Mārkalne	Ciems	Alūksnes novads	Mārkalnes pagasts	127	95	80
16	Pededze	Ciems	Alūksnes novads	Pededzes pagasts	115	79	71
17	Sofikalns	Ciems	Alūksnes novads	Mālupes pagasts	117	63	46
18	Kalncempji	Ciems	Alūksnes novads	Kalncempju pagasts	114	57	44
19	Ziemeri	Ciems	Alūksnes novads	Ziemera pagasts	91	61	54

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[9]

Latvieši (11145)			83.8%
Krievi (1556)			11.7%
Ukraiņi (205)			1.5%
Igauņi (106)			0.8%
Baltkrievi (41)			0.3%
Poļi (38)			0.3%
Lietuvieši (33)			0.2%
Čigāni (4)			0.0%
Ebreji (2)			0.0%
Cita un neizvēlēta (167)			1.3%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada pašvaldības lēmējinstitūcija ir iedzīvotāju ievēlēta dome, kas sastāv no 15 deputātiem; šie deputāti no sava vidus ievēl domes priekšsēdētāju un tā vietniekus. No 2021. gada domes priekšsēdētājs ir Dzintars Adlers. Domei ir trīs komitejas - Finanšu, Attīstības un Sociālā, izglītības un kultūras komiteja. Pašvaldības izpildinstitūcija sastāv no pašvaldības administrācijas un domes dibinātām iestādēm.^[10]

Pamatraksts: 2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas


Partijas	Balsu skaits	%	Vietas
Zaļo un Zemnieku savienība	1034	23,33	4
Jaunā vienotība	1022	23,05	3
Jaunā konservatīvā partija	943	21,27	3
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	587	13,24	2
Vidzemes partija, Latvijas Reģionu apvienība	467	10,53	2
Latvijas attīstībai	321	7,24	1

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes pilsēta pie Alūksnes ezera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas senā vēsture un atrašanās pie ezera ar četrām salām radījusi daudz ievērojamu vietu: Alūksnes viduslaiku pils, Tempļa kalns, Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs ar Jauno pili un muižas parku, Alūksnes Lielie kapi. Bībeles tulkotāja latviešu valodā Ernsta Glika stādītie ozoli, Bībeles muzejs un Alūksnes luterāņu, pareizticīgo un katoļu baznīcas u.c.

Alūksnes dzelzceļa stacijas apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorija, kura pēc dzelzceļa līnijas Pļaviņas — Valka atklāšanas 1903. gadā ietekmējusi pilsētas tālāko izaugsmi un mūsdienās ir industriālā mantojuma objekts. 1919. gadā stacijas tuvumā notika Latvijas Neatkarības kara cīņas, kurās iesaistījās arī somu brīvprātīgie. 2018. gadā atjaunoja stacijas bagāžas šķūni un izveidoja multimediālo ekspozīciju “Alūksnes Bānīša stacija”. 2019. gadā atklāja viesnīcu “Bahnhof hotel”, kas iekārtota 1912. gadā celtajā dzelzceļa viesnīcas ēkā. 2020. gadā atjaunotajā stacijas ēkā iekārtota vasaras kafejnīca “Tvaiks un Ogle”. Divas reizes dienā stacijā pienāk Baltijā vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens un vasaras sezonā tiek piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi, piemēram, pilsētas ekskursiju vilciens.^[11]

Bānīša zeme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes un Gulbenes novadu teritorija dzelzceļa līnijas Gulbene — Alūksne tuvumā tūrisma galamērķu piedāvājumos tiek saukta par "Bānīša zemi". Alūksnes novadā bez dzelzceļa stacijām Umernieki un Paparde Bānīša zemes ievērojamas vietas ir Annas, Jaunannas un Alsviķu pagastu dabas un kultūrvēsturiskie objekti.^[12]

Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs Alūksnes novada pagasti — Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemeru — iekļaujas aizsargājamā teritorijā, kura saglabā Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu. Dabas vērtības teritorijā ir pauguri ar ievērojamu relatīvo augstumu, tajā skaitā Alūksnes augstienes augstākais paugurs Dēliņklans, Kornetu-Peļļu subglaciālā iegultne un kultūrvēsturiskais mantojums — Veclaicenes pareizticīgo baznīca, Ziemeru muiža, Jaunlaicenes muiža, Opekalna luterāņu baznīca u.c. Antropogēnās slodzes mazināšanai teritorijas izveidotas dabas takas, velo maršruti un uzlabota infrastruktūra pieejamībai.^[13]

Eiropas galējā robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada Pededzes un Liepnas pagastu robeža vienlaikus ir Latvijas un Krievijas robeža, kā arī Eiropas Savienības galējā robeža. Šie pagasti vienmēr bijuši robežpagasti, kas ietekmējis šo pagastu kultūru un valodu. Ievērojamas vietas ir Ķuršu ciems un Pededzes pareizticīgo baznīca, trīs Liepnas baznīcas — Liepnas pareizticīgo baznīca, Liepnas luterāņu baznīca, Liepnas katoļu baznīca, Silenieku krustakmens u.c.^[14]

Kodolraķešu bāze Zeltiņos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada Zeltiņu pagastā apmēram 20 ha teritoriju aizņem kādreizējā padomju armijas raķešu bāze, kurā saglabājusies dzīvojamā un kara zona ar apbūvi. Teritoriju izmanto kā tūrisma objektu un uzņēmējdarbības vietu. Vēsturiskajā skolas ēkā darbojas Zeltiņu vēstures krātuve, kurā ir ekspozīcijas par pagasta vēsturi un ievērojamo novadnieku Edgaru Liepiņu.^[15]

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Alūksnes novadā

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemera pagasta Vengerskos atrodas olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" (agrāk SIA "Vistako"), kas bija iekārtots 1960. gados būvētā putnu fabrikā, bet pēc modernizācijas 2017. gadā kļuva par otru pēc apjoma lielāko olu ražotāju Latvijā.^[16]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novadu ar apkārtējām teritorijām savieno autoceļi un šaursliežu dzelzceļš. Novada teritoriju šķērso galvenais autoceļš A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), kā arī reģionālie autoceļi P34 (Sinole—Silakrogs), P39 (Alūksne—Ape), P40 (Alūksne—Zaiceva), P41 (Alūksne—Liepna), P42 (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), P43 (Litene—Alūksne) un P44 (Ilzene—Līzespasts). Novadu šķērso dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne ar pieturas punktiem Paparde, Umernieki un Alūksne. Vairākas reizes dienā uz Alūksni kursē autobusi no Rīgas un citām Vidzemes pilsētām, divas reizes Alūksnē pienāk vilciens no Gulbenes, satiksmi pilsētā nodrošina gan sabiedriskais transports, gan taksometri.^[17]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsskolas izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Pienenīte", Helēnas iela 32, Alūksne
"Pūcīte", „Pūcītēs”, Kolberģis, Jaunalūksnes pagasts
„Saulīte”, Alsviķu pagasts
„Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne
„Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts
„Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne

Vispārējās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes pilsētas sākumskola, Lielā Ezera iela 26, Alūksne
Alūksnes novada vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
Bejas pamatskola, „Bejas skola”, Beja, Jaunalūksnes pagasts
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Glika iela 10, Alūksne
Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, „Zvaniņi”, Jaunannas pagasts
Liepnas vidusskola, Liepna, Liepnas pagasts
Malienas pamatskola, Malienas pagasts
Pededzes pamatskola, „Rūķi”, Pededzes pagasts
Strautiņu pamatskola, Strautiņi, Alsviķu pagasts
Ziemeru pamatskola, Māriņkalns, Ziemera pagasts

No 2023.gada 1.septembra Alūksnes novadā vispārējo izglītību nodrošina:^[18]

Alūksnes vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Glika iela 10, Alūksne
Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskola, Liepna, Liepnas pagasts
Ziemeru pamatskola, Māriņkalns, Ziemera pagasts

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne
Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne
Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novadā darbojas 1 Kultūras centrs (Alūksnē), 10 tautas nami, 2 kultūras nami (Annas un Alsviķu pagastos), 1 saieta nams (Mālupes pagasts) un 1 sporta, kultūras, interešu izglītības un mūžizglītības centrs (Ilzenes pagastā).

Novada kultūras vērtību saglabāšanu nodrošina 1 muzejs — Alūksnes novada muzejs ar 2 struktūrvienībām — Jaunlaicenes muižas muzejs “Malēnieša pasaule” Jaunlaicenes pagastā un Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” Atē, Annas pagastā un vēstures krātuves Veclaicenes un Zeltiņu pagastos. Tematisku novada kultūrvēsturisko mantojumu saglabāšanu un popularizēšanu nodrošina privātie muzeji — Bībeles muzejs, Dabas muzejs “Vides labirinti” un Mišu medus muzejs, kā arī pašvaldības izveidotās ekspozīcijas — Alūksnes Bānīša stacija un “Marienburgas astotais brālis”.

Alūksnes novadā bibliotekāros un informācijas pakalpojumus sniedz reģiona galvenā bibliotēka — Alūksnes pilsētas bibliotēka, 16 vietējās nozīmes bibliotēkas novada pagastos un 11 izglītības iestāžu bibliotēkas.

Profesionālas ievirzes kultūrizglītību sniedz Alūksnes mākslas skola, Alūksnes mūzikas skola un Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskola.^[19]

Lielākie kultūras pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusta pirmajā svētdienā Alūksnē atzīmē Kapu svētkus, kuri tiek apvienoti ar Alūksnes pilsētas svētku svinībām.
Septembra pirmajā nedēļas nogalē no 2000. gada visā dzelzceļa līnijā Gulbene – Alūksne svin Bānīša svētkus. Alūksnes stacijā tradicionāli notiek īpašs vilciena sagaidīšanas pasākums.^[20]
Septembra otrajā sestdienā no 1986. gada Ates muzejā notiek tradicionālie Pļaujas svētki ar plašu amatnieku tirgu un iespēju līdzdarboties rudens darbos.^[21]
Reizi četros gados Jaunlaicenē notiek Malēniešu svētki jeb Vispasaules malēniešu salidojums, kur var dzirdēt malēniešu valodu un uzzināt par malēniešu sadzīvi un tradīcijām. Pirmie svētki notika 2014. gadā.^[22]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1342. gadā Livonijas ordeņa celtajā pilī Alūksnē ierīkoja pirmo kapelu, kur sludināja kristīgo ticību. Alūksnes miestā pirmo luterticīgo baznīcu uzcēla 16. gadsimtā. No 1683. gada līdz 1702. gadam Alūksnes draudzi vada mācītājs Ernsts Gliks, kurš šajā laikā iztulkoja Bībeli latviešu valodā. 17. gadsimta otrā pusē attīstījās arī sākotnēji Alūksnes draudzei piederīgās Opekalna un Zeltiņu draudzes.^[23]

18. un 19. gadsimtā nozīmīga ir brāļu draudžu darbība novadā. Alūksnes draudzē darbojās 6 saiešanu nami - Šķilderos, Blūmjos Alūksnes pagastā, Brenčos Mālupes pagastā, Trisēnos Annas pagastā, Lauseniekos Bejas pagastā un Akmeniešos Pededzes pagastā. Opeklana draudze bija viena no lielākajām, tur darbojās 12 saiešanu nami – Jaunlaicens pagasta “Rumpāni” “Kambari”, “Stiliņi” un “Melnlauki”, Veclaicenes pagasta “Vistiņas” un “Auziņas”, Ziemera pagasta “Jāņakalns” un “Ādiņas”, Karvas pagasta “Klibji”, Jaunrozes pagasta “Skripji” un “Vešķi”, kā arī “Dzeņi” Apē. Saiešanu nami bija arī “Stāmeri” Alsviķu pagastā un “Zeltiņi”, “Ziemeļi”, “Čakstenes” Zeltiņu pagastā.^[24] Vairāki saiešanu nami turpināja darboties līdz Otrajam pasaules karam.

No 19. gadsimta vidus Alūksnes novadā darbojas pareizticīgo draudzes. 19. gadsimta beigās uzceltas trīs pareizticīgo baznīcas – Mālupē (1885), kura pārvesta uz Liepnu 1948. gadā, Alūksnē (1895) un Veclaicenē (1895). Jaunākais novada pareizticīgo dievnams uzcelts Pededzes pagasta Ķuršos (1937).

No 1920. gadā Alūksnē darbojas Septītās dienas adventistu draudze,^[25] bet no 1926. gada Alūksnes Baptistu draudze.^[26] Adventistu draudzei līdz neatkarības atgūšanai patstāvīgas dievkalpojumu vietas nebija. Savukārt baptistu draudze līdz Otrajam pasaules karam aktīvāk darbojās Opekalna apkārtnē, kur 1930. gadā Sauleskalnā iesvētīja jaunuzcelto baznīcu.^[27]

Līdz Otrajam pasaules karam Alūksnē darbojās arī ebreju draudze.

Alūksnes novada jaunākais dievnams ir 2001. gadā iesvētītā Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca.^[28]

Baznīcas Alūksnes novadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ernests Gliks (1652—1705), Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja Bībeli latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā
Katrīna I (1684—1727), Pētera I līdzvaldniece (no 1724) un Krievijas ķeizariene (1725—1727)
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722—1792), Vidzemes guberņas politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”
Kristofs Burhards fon Fītinghofs (1767—1829), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, Krievijas imperatora Pāvila I kambarkungs un galma maršals
Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs (1799—1875), Alūksnes Jaunās pils projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs
Jānis Keggi (1906—1979), ķirurgs, Alūksnes slimnīcas direktors
Ādolfs Liepaskalns (1910—1972), vieglatlēts
Edgars Liepiņš (1929—1995), aktieris
Oļģerts Grāvītis (1926—2015), komponists, muzikologs
Leonīds Slaucītājs (1899—1971), ģeofiziķis
Kārlis Egle (1881—1974), literatūrzinātnieks
Teodors Paulovics (1912—1971), gleznotājs
Miervaldis Paulovics (1943), tekstilmākslinieks
Jānis Anerauds (1924—2010), rakstnieks
Modris Melzobs (1927—2014) , farmakologs
Gunārs Selga (Gunārs Zaķis, 1929—1986), dzejnieks
Sergejs Slaucītājs (1902—1982), astronoms
Haralds Mednis (1906—2000), diriģents
Jānis Blūms (1936—1986), skaņu režisors
Oļegs Pavlovs (1931), profesors, sociologs
Māra Svīre (1936), rakstniece
Kristaps Keggi (1934—2023), ASV ķirurgs ortopēds
Ilze Māra Janelis (dzimusi 1940. gadā Alūksnē), dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte
Mārtiņš Brauns (dzimis 1951. gadā Rīgā, miris 2021. gadā), komponists, mūziķis
Ints Sedlenieks (dzimis 1961. gadā Alūksnē), scenogrāfs
Romāns Vendiņš (dzimis 1981. gadā Alūksnē), pianists
Andrejs Rastorgujevs (dzimis 1988. gadā Alūksnē), biatlonists
Jēkabs Raipulis (1939), ģenētiķis
Dace Markus (1950), valodniece