Alūksnes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alūksnes novads
Aluksnes novads karte.png
Alūksnes novads.png
Alūksnes novada karogs Alūksnes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Alūksne
Platība: 1699,8[1] km2
Iedzīvotāji (2009): 19 221[2]
Blīvums: 11.3 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Arturs Dukulis (Zaļo un Zemnieku savienība)
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.aluksne.lv
Alūksnes novads Vikikrātuvē

Alūksnes novads ir 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latvijas ziemeļaustrumos.[3] Novadā apvienota Alūksnes pilsēta un 15 bijušā Alūksnes rajona pagasti, izņemot Apes pilsētu, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastus, kas veido Apes novadu. No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos.

Plānotie pakalpojumu centri: Alūksne, Alsviķi, Anna, Ilzene, Kolberģis, Jaunanna, Jaunlaicene, Kalncempji, Liepna, Brenci, Mālupe, Mārkalne, Pededze, Korneti, Zeltiņi un Māriņkalns. Pakalpojumu punkti — Strautiņi un Beja.

Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains relfjefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami kūdra, dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novads izveidojies agrākā Valkas apriņķa Alūksnes draudzes novada teritorijā, ko likvidēja pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma stāšanās spēkā. Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups Alūksnes apriņķis, bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Alūksnes, Apes un Gulbenes rajonos.[4][5] 1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā Abrenes rajona. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots Gulbenes rajonam. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot Alūksnes pilsētu un 15 bijušā Alūksnes rajona pagastus.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadā ietilpst Alūksnes pilsēta un 15 pagasti: Alsviķu pagasts, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemeru pagasts.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[6]
Latvieši (14057)
  
82.6%
Krievi (2260)
  
13.3%
Ukraiņi (202)
  
1.2%
Cita tautība (506)
  
3.0%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas Balsu skaits % Vietas
Zaļo un Zemnieku savienība 2238 35.81 5
Vidzemes partija, Latvijas Reģionu apvienība 1253 20.05 3
Vienotība 1109 17.74 3
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 727 11.63 2
Alūksne un novads - mūsu zeme 646 10.34 2

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemera pagasta Vengerskos atrodas olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma" (agrāk SIA "Vistako"), kas bija iekārtots 1960. gados būvētā putnu fabrikā, bet pēc modernizācijas 2017. gadā kļuva par otru pēc apjoma lielāko olu ražotāju Latvijā.[7]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsskolas izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pienenīte", Helēnas iela 32, Alūksne
  • "Pūcīte", „Pūcītēs”, Kolberģis, Jaunalūksnes pagasts
  • „Saulīte”, Alsviķu pagasts
  • „Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne
  • „Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts
  • „Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne

Vispārējās izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alūksnes pilsētas sākumskola, Lielā Ezera iela 26, Alūksne
  • Alūksnes novada vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
  • Bejas pamatskola, „Bejas skola”, Beja, Jaunalūksnes pagasts
  • Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Glika iela 10, Alūksne
  • Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, „Zvaniņi”, Jaunannas pagasts
  • Liepnas vidusskola, Liepna, Liepnas pagasts
  • Malienas pamatskola, Malienas pagasts
  • Pededzes pamatskola, „Rūķi”, Pededzes pagasts
  • Strautiņu pamatskola, Strautiņi, Alsviķu pagasts
  • Ziemeru pamatskola, Māriņkalns, Ziemera pagasts

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne
  • Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
  • Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne
  • Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  3. Pašvaldību apvienošanās projekts.[novecojusi saite]
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
  6. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
  7. Gunta Matisone. «Putnu ferma Alūksnes novadā pēc modernizācijas kļūst par otru lielāko olu ražotāju Latvijā». lsm.lv, 2017. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 10. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]