Gauja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Gauja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gauja
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Igaunija  Koiva igauņu: Koiva jõgi
Gauja pie Ērgļu (Ērģeļu) klintīm
Gauja pie Ērgļu (Ērģeļu) klintīm
Fluss-lv-Gauja.png
Izteka no Alauksta ezera
vai Elkas kalnā
Nosaukums augštecē Gaujiņa
Ieteka Rīgas līcis
57°09′30″N 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E / 57.15833; 24.26333Koordinātas: 57°09′30″N 24°15′48″E / 57.15833°N 24.26333°E / 57.15833; 24.26333
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Igaunija Igaunija
Garums 452 km
Kritums 234 m  
Gada notece 2,24 km³ 
Baseina platība 9800 km² 
Galvenās pietekas Tirza, Mustjegi, Brasla, Amata
Gauja Vikikrātuvē
Gaujas sateces baseins

Gauja (igauņu: Koiva jõgi)[1] ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē robežupe ar Igauniju. Garums — 452 km, kritums — 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē Par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu Vecpiebalgas novadā, Elkas kalnā, jeb arī no Alauksta ezera. Ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts Bīlenšteins pirmais izteica domu, ka Gaujas nosaukums latviešu valodā cēlies no līvu valodas keùv vai igauņu: kõiv, kas nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". Vikingi, vēlāk arī vācieši Gauju pārdēvēja par Aa, kas nozīmē — "ūdens, upe". Lai atšķirtu no Lielupes, vācu valodā iegājās nosaukums Livländische Aa (Vidzemes upe).

Izteka un augštece[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gauja sākas no Alauksta ezera,kaut arī tāsizteka Gaujiņa Alauksta ezera ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ 19. gadsimtā ir kļuvusi seklāka, tomēr turpina tecēt un uzskatāma par Gaujas izteku.[nepieciešama atsauce] Pastāv cits plaši izplatīts uzskats, ka Gauja iztek no Ežupītes jeb Ārnītes, kas sākas Elkas kalna pakājē, tomēr tam trūkst uzskatāmu pierādījumu un šis upītes uzskatāmas par Gaujiņas kreisā krasta pietekām.[nepieciešama atsauce]

Gaujas augšteces posms lejpus Zobola ezera tiek dažādos avotos saukts par Ārnīti, Mierupīti, Staņaudu upīti, Zobola upīti. Nosaukumu Gauja parasti lieto sākot ar vietu, kur Gaujiņai pietek mazāās upītes.

Gauja augštecē tek cauri Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem to ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas.

Vidustece un lejtece[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gauja plašā lokā apliec Vidzemes augstieni. Pie Cēsīm, Līgatnes un Siguldas Gauja tek iespaidīgā senlejā, šeit tās krastos ir krāšņi smilšakmens atsegumi ar alām. Lejtecē Gaujas gultne ir smilšaina, raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti.

Gaujas grīva ir putnu vērošanai piemērota vieta.[2]

Kreisā krasta pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labā krasta pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidamerikas Gauja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Venecuēlas latvietis Aleksandrs Laime par Gauju nosauca Kerepas upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā Anhela (Eindžela) ūdenskrituma. Viņš bija pirmais eiropietis, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.[3]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par objektu: Gauja». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
  2. «Sezonas un putni.». Latvijas Putnu fonda valdes priekšsēdētājs Kaspars Funts. Skatīts: 2014. gada 16. decembrī.
  3. Kontrastu paradīze bez izpušķojumiem "Kurzemes Vārds"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]