Amfisorusi
| Amfisorusi Amphisorus Ehrenberg, 1839 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Tubothalamea |
| Kārta | Miliolīdas (Miliolida) |
| Virsdzimta | Soritoīdas (Soritoidea) |
| Dzimta | Soritīdas (Soritidae) |
| Apakšdzimta | Soritīnas (Soritinae) |
| Ģints | Amfisorusi (Amphisorus) |
| Iedalījums | |
 Amfisorusi Vikikrātuvē | |
Amfisorusi (Amphisorus) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā. Šo ģinti 1839. gadā aprakstīja vācu dabaspētnieks Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs. Ģeohronoloģiski marginoporas ir zināmas no miocēna līdz mūsdienām. Izplatītas Indijas, Klusajā un Atlantijas okeānā, kā arī Karību reģionā. Marginoporas veido endosimbiozi ar dinoflagellatēm (Symbiodinium).
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir liela, diskveidīga, divpusēji izliekta ar sabiezinātām malām. Makrosfēriskās čaulas dīgļkamera un fleksostils veido pusi apgrieziena, un aiz tā seko liela sekundārā kamera ar daudzām porām. Vēlākās kameras ir gredzenveidīgas un ir sadalītas ar septulām. Mikrosfēriskā peneroplīdu stadijas čaula sākuma posmā ir ar apmēram sešām nesadalītām kamerām un līdz desmit papildus spirāliskajām kamerām, kas sadalītas ar septulām. Tālāk veidojas gredzenveida kameras, kuru septulas, rindojoties, veido sānu kameras, atstājot lielu gredzenveida eju centrālajā plaknē, kuru nešķērso sānu septulas. Krusteniski slīpu stolonu sistēma savieno blakusesošās kameras. Čaulas sieniņas ir no kaļķa, neperforētas un caurspīdīgas. Atvere sastāv no daudzām porām pa malas perimetru, veidojot divas rindas. Papildus poras makrosfēriskajai čaulai centrālajā plaknē savienojas ar centrālo gredzenveida eju. Mikrosfēriskai čaulai šīs poras ir garenākas un neregulārākas.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģints dalījums sugās[1]:
- Ģints: Amphisorus Ehrenberg, 1839
- Suga: Amphisorus hemprichii Ehrenberg, 1839
- Suga: Amphisorus kudakajimensis (Gudmundsson, 1994)
- Suga: Amphisorus sauronesensis Lee, Burnham & Cevasco, 2004