Bentoss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bentosa paraugs palielinājumā

Bentoss (grieķu: βένθος (bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpņu gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.[1] Bentisko dzīvnieku kopumu sauc par zoobentosu, bet bentisko augu kopumu par fitobentosu. Pēc izmēriem bentosa organismus iedala trīs grupās: makrobentoss — organismi, kuru lielums pārsniedz 2 mm, mezobentoss — organismi, kuru lielums ir no 0,1 līdz 2 mm un mikrobentoss ar izmēriem zem 0,1 mm. Pēc saskares ar pamatni izšķir piecas grupas:

  1. lielie piestiprinājušies organismi (epifauna, epiflora),
  2. sīkie piestiprinājušies oranismi (perifitons),
  3. urbējdzīvnieki (izurbj klintis, koka pāļus un laivas),
  4. racējdzīvnieki (infauna, ierokas mīkstā gruntī: tārpi, kukaiņu kāpuri, gliemji),
  5. uz grunts un tās tiešā tuvumā mītošie dzīvnieki (onfauna: adatādaiņi, vēžveidīgie, kukaiņu kāpuri, tārpi).

Trīs pēdējo grupu dzīvniekiem ir liela nozīme bentofāgu barībā. Pēc bentosa biomasas tiek spriests par ūdenstilpes produktivitāti, ko izsaka g/m2 vai kg/ha. Bentosu pārtikā lieto arī cilvēki (piemēram, aļģes, austeres, krabjus, dažas bentosa zivis).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]