Anabolisms
Anabolisms jeb plastiskā vielmaiņa ir vielmaiņas reakciju kopums, kurā no vienkāršākiem savienojumiem biosintēzes ceļā veidojas sarežģītāki savienojumi ar lielākām molekulām. No centrālajiem metabolītiem sintezējas vienkāršas molekulas (aminoskābes, nukleotīdi, taukskābes, monosaharīdi) kuri tālāk kalpo sarežģītāku vielu veidošanai, piemēram, olbaltumvielu sintēzei. Anaboliskās reakcijas pārsvarā ir endotermiskas — tās prasa enerģijas pievadīšanu.[1] Šī enerģijas pievadīšana notiek lielākoties hidrolizējot adenozīntrifosfātu jeb ATP.[2]
Pretējs process anabolismam ir katabolisms, kad sarežģītākas molekulas tiek šķeltas vienkāršākās un enerģija tiek iegūta šūnu elpošanai.
Anabolisma piemēri
[labot | labot pirmkodu]Piemērs anaboliskajiem procesiem ir kaulu augšana, mineralizācija, kā arī muskuļu masas pieaugums. Endokrinologi attiecīgi mēdz klasificēt hormonus pēc tā, vai tie ir ar anabolisku vai katabolisku darbību. Pie anaboliskiem hormoniem pieder anaboliskie steroīdi, kas stimulē proteīnu sintēzi, muskuļu augšanu un insulīna veidošanos.
Fotosintēze ir galvenais anaboliskais process augos, kas pārvērš gaismas enerģiju ķīmiskajā enerģijā, no oglekļa dioksīda un ūdens veidojot glikozi.[3]
![{\displaystyle {6\,\mathrm {CO} {\vphantom {A}}_{\smash[{t}]{2}}{}+{}6\,\mathrm {H} {\vphantom {A}}_{\smash[{t}]{2}}\mathrm {O} {}\mathrel {\longrightarrow } {}\mathrm {C} {\vphantom {A}}_{\smash[{t}]{6}}\mathrm {H} {\vphantom {A}}_{\smash[{t}]{12}}\mathrm {O} {\vphantom {A}}_{\smash[{t}]{6}}{}+{}6\,\mathrm {CO} {\vphantom {A}}_{\smash[{t}]{2}}}}](https://wikimedia.org/api/rest_v1/media/math/render/svg/e43fb5ff13d7f8c452e3a5fae0109d2f5dc70005)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ A.Vīgants. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija. 2008. ISBN 978-9984-45-027-8
- ↑ Nicholls D.G. and Ferguson S.J. (2002) Bioenergetics Academic press 3rd edition ISBN 0-12-518121-3
- ↑ «Как протекает обмен веществ у растений - Geo Glass» (ru-RU). 2025-06-17. Skatīts: 2025-06-24.