Monosaharīdi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Monosaharīdi (grieķu: μόνος, monos — ‘viens pats, vienīgais’, σακχαρ, sakchar — ‘cukurs’) ir vienkāršo ogļhidrātu grupa, kristāliskas vielas. Tie labi šķīst ūdenī, tāpat tiem ir salda garša.

Tie tiek iedalīti pēc oglekļa atomu skaita molekulā triozēs (satur 3 oglekļa atomus), tetrozēs (satur 4 oglekļa atomus), pentozēs, heksozēs utt. Monosaharīdiem var būt gan cikliska, gan acikliska struktūra. Monosaharīdi izplatīti gan augu, gan dzīvnieku organismā kā brīvā veidā, tā arī biopolimēru sastāvā. Monosaharīdu sadalīšanās organismā rezultātā izdalās enerģija.

Nozīmīgi monosaharīdi ir heksozes, pie kurām pieder glikoze, fruktoze, mannoze, galaktoze, un pentozes, pie kurām pieder riboze, ksiloze, arabinoze. Pastāv arī modificēti monosaharīdi: dezoksiogļhidrāti, uronskābes un glikozamīni.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]