Anderss Celsijs
| ||||||||||||
|
Anderss Celsijs (Anders Celsius; dzimis 1701. gada 27. novembrī, miris 1744. gada 25. aprīlī) bija zviedru fiziķis un astronoms.
Celsijs ieteica simts grādu temperatūras skalu, kurā par nulli pieņēma ūdens viršanas temperatūru, bet par simts grādiem - ledus kušanas temperatūru. 1745. gadā Kārlis Linnejs to apgrieza, izveidojot mūsdienu Celsija temperatūras skalu.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Celsijs dzimis 1701. gada 27. novembrī, Upsālā, Zviedrijā. Celsija tēvs — Nils, kā arī abi vectēvi Magnuss Celsijs un Anderss Spouls bija profesori. Zinātnieki bijuši arī daudzi citi Celsija radinieki.[2]
No 1730. līdz 1744. gadam viņš bija astronomijas profesors Upsālas Universitātē, bet laikā no 1732. līdz 1735. gadam ceļoja, apmeklēdams ievērojamas universitātes Vācijā, Itālijā un Francijā.
Celsijs mira no tuberkolozes 42 gadu vecumā 1744. gada 25. aprīlī Upsālā.
Celsija vārdā nosaukta temperatūras skala, kā arī Mēness krāteris.
Zinātniskais darbs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1733. gadā Nirnbergā Celsijs publicēja aprakstus par 316 ziemeļblāzmas novērojumiem, ko veicis viņš pats un citi laikā no 1716. līdz 1732. gadam. Viņš novēroja sakarību starp kompasa adatas novirzi un ziemeļblāzmas intensitāti un izdarīja secinājumus, ka šī parādība saistīta ar magnētismu.
1736. gadā viņš piedalījās Francijas zinātņu akadēmijas organizētajā un Pjera Lui de Mopertju vadītajā ekspedīcijā uz Lapzemi ar mērķi izmērīt meridiāna loka garumu. Līdzīga ekspedīcija tika organizēta arī uz ekvatoru tagadējās Ekvadoras teritorijā. Rezultātu salīdzinājums apstiprināja Ņūtona pieņēmumu, ka Zemes forma ir no poliem saplacināts elipsoīds.
1741. gadā Celsijs nodibināja Upsālas astronomisko observatoriju.
1742. gadā Celsijs piedāvāja Zviedrijas karaliskajai zinātņu akadēmijai 100 grādu temperatūras skalu, kurā ledus kušanas temperatūra ir 100 grādi, bet ūdens vārīšanās temperatūra 0 grādi.
Celsijs pirmais veica un publicēja eksperimentus, kas saistīti ar starptautiskas temperatūras skalas definēšanu. Viņš eksperimentāli noteica, ka kušanas temperatūra nav atkarīga no atmosfēras spiediena, kā arī ļoti precīzi noteica viršanas temperatūras atkarību no spiediena. Vēlāk Celsijs publicēja likumu, kā noteikt viršanas temperatūru, ja spiediens atšķiras no noteikta standarta spiediena.[3]
Celsijs precīzi izmērījis vairāk kā 300 zvaigžņu spožumu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Linnaeus’ thermometer». Uppsala Universitet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. janvārī. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
- ↑ «Anders Celsius». Uppsala Astronomical Observatory.
- ↑ «History of the Celsius temperature scale». astro.uu.se. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anderss Celsijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|