Ziemeļblāzma

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par atmosfēras parādību. Par citām jēdziena ziemeļblāzma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā

Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi[1] ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Dēvēta[nepieciešama atsauce] par Aurora borealis ziemeļu puslodē un par Aurora australis dienvidu puslodē. Aurora — romiešu rītausmas dieviete, borealis tulkojumā no grieķu valodas — ‘ziemeļu vējš’, australis — latīņu izcelsmes vārds, kas nozīmē ‘dienvidu’. Ziemeļamerikā krī indiāņu cilts ziemeļblāzmu saistījusi ar garu dejām.

Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tāpēc ziemeļblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot ziemeļblāzmu, dienā ir ap 80—74° lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70—67° platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67° ziemeļblāzmas parasti nav novērojamas. Vienīgi palielinātas Saules aktivitātes laikā ziemeļblāzmu var novērot pat 50 grādu platumos (Centrāleiropā).

Visbiežāk ziemeļblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā. Ziemeļblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums (vienā no 2007. gadā reģistrētajām ziemeļblāzmām izlādējās 5 x 1014 džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē).

Novērojot ziemeļblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, "aizkaru" u.c. Novērots, ka paralēlie blāzmas stari bieži stiepjas Zemes magnētiskā lauka virzienā (jeb paralēli tam). Ziemeļblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kāvi». tezaurs.lv. Skatīts: 2015. gada 1. jūlijs.