Andona
| Andona 안동시 安東市 | |
|---|---|
| pilsēta | |
.jpg) | |
  Andona | |
| Koordinātas: 36°33′33″N 128°43′44″E / 36.55917°N 128.72889°EKoordinātas: 36°33′33″N 128°43′44″E / 36.55917°N 128.72889°E | |
| Valsts |
 Dienvidkoreja |
| Province | Kjonsanpukto |
| Pirmā pieminēšana | 930 |
| Pilsēta nodibināta | 1913 |
| Platība | |
| • Kopējā | 1 590,91 km2 |
| Augstums | 139 m |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |
| • kopā | 153 306 |
| • blīvums | 97,3/km² |
| Laika josla | KST (UTC+9) |
| Pasta indekss | 760003-760944 |
| Tālruņu kods | (+82) 054 |
 Andona Vikikrātuvē | |
Andona (korejiešu: 안동시) ir pilsēta Dienvidkorejā, Kjonsanpukto provinces galvaspilsēta. Tā ir lielākā pilsēta provinces ziemeļu daļā. Pilsēta atrodas Nakdongas upes krastā. Tā ir pazīstama kā "Korejas garīgās kultūras galvaspilsēta".
Kopš 1970. gada Andona sāka strauji attīstīties, 30 gadu laikā iedzīvotāju skaits trīskāršojās. Mūsdienās pilsēta kalpo kā nozīmīgs tūrisma un kultūras centrs.
Andona ir pazīstama kā Korejas nacionālās kultūras centrs, kur ir saglabājušās vairākas senās tradīcijas. Tūristu vidū sevišķi populāras ir Andonas maskas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andona tika izveidota mūsu ēras 1. gadā, taču tad to sauca par Gočangu. Korejas trīs karaļvalstu periodā to pārvaldīja Sillas karaliste.
930. gadā notika Gočangas kauja starp Pekčes un Kogurjo karalistēm, Kogurjo karalis Vangons ieņēma pilsētu un vēlāk pārdēvēja to par Andonu.
Līdz ar Čosonas dinastiju Andona kļuva par konfūcisma centru. No šejienes nāca konfūcisma filozofs - Li Hvans. Vecumdienās Li Hvans atgriezās Andonā un nodibināja konfūcisma akadēmiju.
No 16. līdz 18. gadsimtam Andonas ietekme samazinājās. 19. gadsimtā vietējā Kimu dinastija apprecējās ar karalisko un atkal sāka atgūt savu ietekmi uz karalisko ģimeni.
Andona bija sīvu kauju vieta Korejas kara laikā 1950. gados. Lai gan pilsēta tika sagrauta, to atjaunoja salīdzinoši īsā laikā.
1976. gadā tika uzcelta Andonas hidroelektrostacija, kas nodrošina pilsētu ar elektrību.
1999. gadā karaliene Elizabete II pilsētā nosvinēja savu 73. dzimšanas dienu.[2]
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viena no galvenajām ekonomikas nozarēm ir tūrisms. Pilsētas teritorijā atrodas divi kūrorti - Tosana un Haho.
Arī lauksaimniecība ir labi attīstīta, it īpaši lopkopība un augļkopība, galvenokārt ābolu un meloņu audzēšana.
Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andona ir populārs tūrisma galamērķis Dienvidkorejā. Tā ir slavena ar bagātu kultūras mantojumu un ainavām. Nozīmīgākie tūrisma objekti:
- Hahves ciemats. Tas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir viens no populārākajiem apskates objektiem Andonā. Hahves ciemats ir tradicionālais korejiešu ciemats ar senām, labi saglabātām "hanoka" tipa mājām.[3]
- Andonas maskas. Pilsēta ir pazīstama ar Hahves maskām, kas tiek izmantotas tradicionālajās dejās un rituālos.[4][5]
- Konfūcisma akadēmija Dosan Seowon. Tas ir viens no vissvarīgākajiem konfūcisma mācību centriem Dienvidkorejā. Konfūcisma akadēmijas komplekss ir ar skaistām ainavām un tradicionālo arhitektūru.[6]
Lauksaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nozīmīgs ekonomiskais elements ir lauksaimniecības sektors. Reģionālās ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, bagātīgās auglīgās zemes un labvēlīgais klimats, veicina lauksaimniecības attīstību, dažas nozīmīgākās jomas Andonā ir sekojošas:
- Rīsu audzēšana. Vietējie lauksaimnieki izmanto tradicionālas lauksaimniecības metodes un aprīkojumu, lai audzētu rīsus, kas tiek izmantoti vairākos pamatēdienos.
- Augļkopība. Andonas pilsētas apkaime ir slavena ar augļkopību. Auglīgas zemes īpašības ļauj audzēt aprikozes, ķiršus, persikus un citus augļus, bet populārākie augļi audzēšanai ir āboli un melones.
- Sojas pupiņu audzēšana. Šis produkts ir svarīgs pārtikas un kulinārijas sastāvdaļu elements. Sojas pupas tiek izmantotas dažādos ēdienos, tostarp tradicionālajos fermentētos ēdienos, piemēram, tofu un sojas mērcē.
- Lopkopība. Galvenokārt nodarbojas ar vistu un lopu audzēšanu, lai apmierinātu vietējo gaļas pieprasījumu un ražotu svaigus piena produktus.
Pilsētas pašvaldība īsteno atbalsta pasākumus, lai attīstītu lauksaimniecības nozari, piemēram, nodrošina zemes resursus un apmācības, lai veicinātu produktivitāti un modernizētu saimniecības.
Arī lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar tūrismu. Tūristiem tiek dota iespēja apmeklēt vietējās saimniecības un tirgus, veicinot vietējo ekonomiku.
Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Sagae, Jamagatas prefektūra, Japāna (1974);
- Pindinšaņa, Henaņa, Ķīna (2000);
- Sīdarrepidsa, Aiova, ASV (2005);
- Kusko, Peru (2007).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://kosis.kr/statHtml/statHtml.do?orgId=101&tblId=DT_1B040A3&checkFlag=N.
- ↑ Korean Culture and Information Service (KOCIS). «Remembering Queen Elizabeth II's ties with Korea : Korea.net : The official website of the Republic of Korea». www.korea.net (angļu). Skatīts: 2023-06-26.
- ↑ UNESCO World Heritage Centre. «Historic Villages of Korea: Hahoe and Yangdong». UNESCO World Heritage Centre (angļu). Skatīts: 2023-06-26.
- ↑ Traditional Korean theatre. Studies in Korean religions and culture. Berkeley, Calif : Asian Humanities Press. 1988. ISBN 978-0-89581-876-8.
- ↑ Jang, Mikyung (2013-12-31). "Analytical Psychological Meaning of Masks in the Hahoe Pyolshin Gut Tal (Mask) Play Dance in Korea" (English). Journal of Symbols & Sandplay Therapy 4 (1): 16–20. doi:10.12964/jsst.130003. ISSN 2234-0556.
- ↑ orientalarchitecture.com. «Asian Historical Architecture: A Photographic Survey». Asian Architecture (angļu). Skatīts: 2023-06-26.