Andrijans Nikolajevs
|
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
Andrijans Nikolajevs (Андриян Григорьевич Николаев; dzimis 1929. gada 5. septembrī, miris 2004. gada 3. jūlijā) bija PSRS čuvašu kosmonauts.
1960. gadā Andrijans Nikolajevs tika ieskaitīts 20 cilvēku kosmonautu kandidātu grupā, gatavojoties lidojumam kosmosā ar Vostok. Bija Vostok-2 dublieris Germanam Titovam. 1962. gada augustā veica lidojumu ar kosmosa kuģi Vostok-3, kosmosā esot 3 diennaktis 22,5 stundas. Vienlaicīgi orbītā atradās otrs kosmosa kuģis Vostok-4.
1963. gada 3. novembrī Andrijans Nikolajevs apprecējās ar Valentīnu Tereškovu, pirmo sievieti, kas lidojusi kosmosā. 1964. gadā viņiem piedzima meita Jeļena. 1982. gadā Andrijans un Valentīna šķīrās.
1969. gada 22. janvārī iebraucot Kremlī, uz automašīnu, kurā atradās Nikolajevs, Tereškova un Beregovojs, šāva Viktors Iļjins, kurš domāja, ka tajā atradās Brežņevs. Nikolajevam lode ieskrambāja muguru; šoferis tika nogalināts, bet Andrijanam izdevās pārtvert mašīnas vadību un apstādināt to.
1970. gada jūnijā Andrijans Nikolajevs veica otro kosmisko lidojumu ar Sojuz-9 kopā ar Vitāliju Sevastjanovu. Viņi uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu — 17 diennaktis 17 stundas. Tā kā lidojuma laikā viņi nenodarbojās ar fiziskiem vingrinājumiem, kosmonautiem radās problēmas ar adaptāciju zemes apstākļiem. Viņi slikti jutās, nevarēja paiet. medicīniskajā literatūrā šo stavokli nosauca par "Nikolajeva efektu".[1]
Kosmonautu grupu Nikolajevs atstāja 1982. gada 26. janvārī. No 1968. līdz 1992. gadam viņš bija kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka vietnieks.
Andrijans Nikolajevs mira 74 gadu vecumā no sirdsdarbības apstāšanās.
Nikolajeva vārdā nosaukts krāteris Mēness pretējā pusē.
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Padomju Savienības varoņa biogrāfija (krieviski)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Biogrāfija peoples.ru (krieviski)
- Padomju Savienības varoņa biogrāfija (krieviski)
|
