Miokarda infarkts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search


Miokarda infarkts
Citi nosaukumi Akūts miokarda infarkts (AMI), sirdstrieka, sirdslēkme
Blausen 0463 HeartAttack.png
Miokarda infarkts rodas, ja aterosklerozes ateroma lēnām uzkrājas koronāro artēriju iekšējā apvalkā un pēc tam pēkšņi plīst, izraisot katastrofālu trombu veidošanos. aizsprostojot artēriju un novēršot asins plūsmu lejup.
Specialitāte Kardioloģija, ārkārtas medicīna
Simptomi Sāpes krūtīs, elpas trūkums, slikta dūša, vājuma sajūta, auksti sviedri, noguruma sajūta; sāpes rokā, kaklā, mugurā, žoklī vai vēderā[1][2]
Komplikācijas Sirds mazspēja, neregulāra sirdsdarbība, kardiogēns šoks, sirds apstāšanās[3][4]
Cēloņi Parasti koronāro artēriju slimība[3]
Riska faktori augsts asinsspiediens, smēķēšana, diabēts, fiziskās aktivitātes trūkums, aptaukošanās, augsts holesterīna līmenis asinīs[5][6]
Diagnostikas metode Elektrokardiogramma (EKG), asins analīzes, koronārā angiogrāfija[7]
Ārstēšana Perkutāna koronārā iejaukšanās, trombolīze[8]
Medikamenti Aspirīns, nitroglicerīns, heparīns[9]
Prognoze STEMI 10% nāves risks (attīstītā pasaule)[8]
Biežums 15.9 miljoni (2015)[10]
Miokarda infarkta shematisks attēlojums:
RCA un LCA — labā un kreisā vainagartērijas;
1 — artērijas nosprostojuma vieta;
2 — infarkta zona.

Miokarda infarkts jeb sirdstrieka ir viens no išēmiskās sirds slimības veidiem, kam raksturīga miokarda daļas išēmiskā nekroze sirds asinsapgādes traucējumu dēļ.

Etioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miokarda infarkts rodas sirdi barojošo vainagartēriju nosprostojuma vai stipra sašaurinājuma rezultātā. Visbiežāk šāda nosprostojuma cēlonis ir vainagartēriju ateroskleroze — plīsusi aterosklerotiskā panga izsauc artērijas trombozi. Tromboze var rasties arī kā vainagartērijas embolijas sekas (piemēram, tauku embolija). Retumis infarkts ir neveiksmīgas ķirurģiskas operācijas (angioplastikas) sekas. Tas var rasties arī vainagartēriju spazmu dēļ. Īpašs miokarda infarkta veids ir infarkts, kas veidojas iedzimtu sirds defektu dēļ.

Patoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms miokarda infarkta veidošanās mēdz būt ilgstoša išēmiskā (skābekļa trūkuma) stadija, kad miokarda funkcijas un metabolisms ir traucēts, tomēr izmaiņām ir atgriezenisks raksturs. Veidojoties vainagartērijas nosprostojumam, 4 līdz 7 stundu laikā bojājumu var vēl izārstēt — tā ir nekrobiozes stadija. Pēc tam rodas neatgriezeniska sirds muskuļa nekroze (atmiršana). Pēc infarkta pārciešanas 1—2 nedēļu laikā sākas bojātā miokarda apgabala rētošanās. Rētaudi pilnībā izveidojas 1—2 mēnešu laikā.

Klīniskā aina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāpju rajoni miokarda infarkta gadījumā (sarkanā krāsā tipiskākie, gaiši sarkanā — citi iespējamie)
Skats no mugurpuses

Galvenā miokarda infarkta pazīme ir asas, mokošas sāpes krūtīs, tās pavada dedzināšanas sajūta, elpas trūkums, svīšana. Tomēr dažkārt sāpju var arī nebūt, vai arī tās jūtamas citās ķermeņa daļās (vēderā, kaklā, lāpstiņas rajonā). Dažreiz pacients pat griežas pie zobārsta ar sūdzībām par sāpēm apakšžoklī.[11] Sāpes ilgst vairāk kā 15 minūtes, tās pāriet pēc vairākām stundām vai arī pēc narkotisko pretsāpju līdzekļu lietošanas (nitroglicerīns un citi nitrātu preparāti nepalīdz).

Ja ir sāpes krūtīs, kas nepāriet pēc nitroglicerīna preparātu lietošanas, ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Līdz 30% gadījumu pēc plaša infarkta attīstās sirds mazspēja (slimniekam rodas aizdusa, neproduktīvs klepus).

Bieži novērojamas dažādas sirds aritmijas (piemēram, priekškambaru fibrilācija). Vienīgais miokarda infarkta simptoms var būt sirds pēkšņa apstāšanās (pēkšņa kardiālā nāve).

Miokarda infarktu var provocēt liela fiziskā slodze, psihoemocionālā spriedze, spēcīgs nogurums, hipertoniskā krīze.

Diagnostika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnās diagnostikas metodes ir elektrokardiogrāfija (miokarda infarktam tipiski ir Q viļņi elektrokardiogrammā) un ehokardiogrāfija, kā arī asins analīze, nosakot asinīs tā saucamās kardiotropās olbaltumvielas. Vēlīnas metodes ir koronarogrāfija un miokarda scintigrāfija.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārstēšanu jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, kamēr nav izveidojusies neatgriezeniska sirds muskuļa nekroze. Jāveic pretsāpju terapija un jāatjauno koronārā asinsrite (ar angioplastikas vai koronārā šunta palīdzību). Izveidojušos vainagartērijas trombu var izšķīdināt ar speciāliem trombolītiskajiem preparātiem. Kā antitrombotisks līdzeklis slimības sākuma stadijā jālieto aspirīns (perorāli 160—325 mg).[12]

Ja notikusi sirds apstāšanās, nekavējoties jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi (sirds-plaušu reanimācija). Jāpielieto defibrilators, ja tas ir pieejams.

Prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prognoze nosacīti nelabvēlīga, jo parasti pēc miokarda infarkta seko dažādi sarežģījumi neatgriezenisku miokarda izmaiņu dēļ.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «What Are the Signs and Symptoms of Coronary Heart Disease?». www.nhlbi.nih.gov. 2014. gada 29. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2015. gada 23. februāris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  2. «Heart Attack Symptoms in Women». American Heart Association.
  3. 3,0 3,1 «What Is a Heart Attack?». www.nhlbi.nih.gov. 2013. gada 17. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. februāris. Skatīts: 2015. gada 24. februāris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  4. «Heart Attack or Sudden Cardiac Arrest: How Are They Different?». www.heart.org. 2014. gada 30. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2015. gada 24. februāris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  5. "Ischemic heart disease in women: a focus on risk factors". Trends in Cardiovascular Medicine 25 (2): 140–51. February 2015. doi:10.1016/j.tcm.2014.10.005. PMC 4336825. PMID 25453985.
  6. Shanthi Mendis, Pekka Puska, Bo Norrving. Global atlas on cardiovascular disease prevention and control (1st izd.). Geneva : World Health Organization in collaboration with the World Heart Federation and the World Stroke Organization, 2011. 3–18. lpp. ISBN 978-92-4-156437-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-17. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=; Ignorēts nezināms parametrs |name-list-style=
  7. «How Is a Heart Attack Diagnosed?». www.nhlbi.nih.gov. 2013. gada 17. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2015. gada 24. februāris. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
  8. 8,0 8,1 "ESC Guidelines for the management of acute myocardial infarction in patients presenting with ST-segment elevation". European Heart Journal 33 (20): 2569–619. October 2012. doi:10.1093/eurheartj/ehs215. PMID 22922416.
  9. "Part 10: acute coronary syndromes: 2010 American Heart Association Guidelines for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care". Circulation 122 (18 Suppl 3): S787–817. November 2010. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.110.971028. PMID 20956226.
  10. "Global, regional, and national incidence, prevalence, and years lived with disability for 310 diseases and injuries, 1990-2015: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2015". Lancet 388 (10053): 1545–1602. October 2016. doi:10.1016/S0140-6736(16)31678-6. PMC 5055577. PMID 27733282.
  11. Regīna Olševska. "Tev ir tikai viena sirds..." Mājas Viesis. 2002, №179, 14. lpp.
  12. Klīniskā medicīna. Pirmā grāmata. Aivara Lejnieka red., SIA Medicīnas apgāds, 2010, 254. lpp.