Ankaras pils
| Ankaras pils | |
|---|---|
 | |
  Ankaras pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | neoklasicisms |
| Pilsēta | Ankara |
| Valsts |
 Turcija |
| Koordinātas | 39°56′26″N 32°51′08″E / 39.94056°N 32.85222°EKoordinātas: 39°56′26″N 32°51′08″E / 39.94056°N 32.85222°E |
| Būvniecības sākums | 1924 |
| Pabeigta | 1928 |
| Īpašnieks | valsts |
| Celtniecība | |
| Arhitekts |
Vedats Teks, Mimars Kemaledins Bejs |
Ankaras pils (turku: Ankara Palas) ir vēsturiska ēka, kas tika izmantota kā oficiāla valsts viesnīca Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Sākotnēji tā tika projektēta kā Veselības ministrijas ēka, bet pēc būvniecības pabeigšanas 1928. gadā tā tika izmantota kā viesnīca Turcijas parlamenta — Lielās Nacionālās asamblejas locekļiem.
Turcijas neoklasicisma ēku ministrijai 1924. gadā projektēja arhitekts Vedats Teks (1873—1942). Taču izbeidzās finansējums, un viņš neturpināja celtniecību. Vadību pārņēma Mimars Kemaledins Bejs (1870—1927) un pārveidoja ēku par viesnīcu.[1] Viņš nomira 1927. gada 13. jūlijā būvlaukumā. Kad ēka bija gandrīz pabeigta, izrādījās, ka tai aizmirsuši uzbūvēt galvenās ieejas kāpnes.[2] Ēka tika galīgi pabeigta 1928. gadā un tika izmantota gan kā viesu nams, gan kā valstsvīru tikšanās un pārrunu vieta.[1]
Šī vieta spēlēja loga lomu uz jauno pasauli. Citas tik aktīvas norišu vietas Ankarā nebija. Šeit parlamenta politiķi apspriedās un pat rakstīja dažus likumprojektus. Žurnālisti gandrīz vienmēr atspoguļoja ziņas, kas nāk no Ankaras pils. Ataturks, lai mazinātu dienas nogurumu, šeit uzstādīja daudzus savus slavenos galdus. Tomēr ēkas vieta vēsturē neaprobežojās tikai ar politiku. Šeit tika uzsākti daži jauninājumi, kurus Ataturks vēlējās ieviest sociālajā dzīvē. Šeit sievietes spēra pirmo soli, lai iekļūtu sociālajā vidē vienlīdzīgi ar vīriešiem. Te bija Ankaras populārākais restorāns un lielākais klubs 1930. un 1940. gados. Slavenākie organizētie saviesīgie pasākumi bija Republikas balles. Tās dārzā spēlēja slaveni džeza orķestri, dejas rīkoja zālēs, kuras vienlaikus varēja uzņemt tūkstoš cilvēku, un bārā malkoja musulmaņiem aizliegtus dzērienus.[2]
1967. gadā samazinātā finansējuma dēļ viesnīcu nācās slēgt.[2] 1972.-1973. ēka tika renovēta un atkal atvērta, tomēr jaunā īpašnieka mēģinājumi turēties virs ūdens ar alkohola tirdzniecību un izklaidēm izsauca konfliktu ar viņa finansiālajiem atbalstītājiem no toreizējās islāmistu Nacionālās Glābšanas partijas (MSP) un 1975. gadā viesnīca atgriezās valsts kontrolē.[2]
Ankaras pils atdzimšana notika 1982. gadā. Bet tagad tā bija zaudējusi seno atmosfēru un interjeru. Bija nozagtas daudzas no dārgajām mantām, tostarp sudraba galda piederumi un pat goda grāmata (saskaņā ar arhitekta Erola Salmana rakstīto piezīmi, kamēr viesnīca bija privātās rokās, antikvāri priekšmeti tika pierakstīti, Viss tika pazaudēts, kad MSP nāca pie varas un Ankaras pils kļuva par valdības biroju).[2] Visas mēbeles, izņemot sešus Ataturka laika atzveltnes krēslus, tika izgatavotas par jaunu. Ēkas infrastruktūru neizdevās pilnībā pielāgot mūsdienu apstākļiem. Bet tā tomēr tika atkārtoti atvērta 1983. gadā, šoreiz republikas 60. gadadienā, kā Valsts viesu nams, kas bija saistīts ar Ārlietu ministriju. Tā bija 60 numuru valsts viesu nams ar reģistratūru, ēdamzāli, banketu zāli un tējas zāli.[2]
Ēka atrodas Ulusa rajonā iepretim Pirmās Lielās Nacionālās asamblejas vēsturiskajai ēkai (mūsdienās Neatkarības kara muzejs).[3]
Simetriskā divstāvu ēka ar slīpu jumtu un kupolu virs centrālās ieejas, ko papildina dvīņu torņi, demonstrē pirmās Turcijas nacionālās arhitektūras kustības (turku: Birinci Milli Mimari Akımı) iezīmes.
Kopš 2024. gada 22. februāra tā atvērta apmeklētājiem kā muzejs.[4]
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Fasāde -
-
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Climbing through Ankara's history: From Ulus to the Kale». web.archive.org. 2012-10-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-09. Skatīts: 2024-05-31.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Ankara Palas efsanesi». web.archive.org. 2014-10-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-10-17. Skatīts: 2024-05-31.
- ↑ "The Best Designed Historical Structure". The Guide: Ankara. 2009.
- ↑ «Emine Erdoğan restore edilen Ankara Palas'ı ziyaret etti». www.trthaber.com (turku). 2024-02-21. Skatīts: 2024-05-31.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ankaras pils.
