Mustafa Kemals Ataturks

Mustafa Kemals Ataturks; Mustafa Kemal Atatürk
	Ataturks 1930. gados
	1. Turcijas prezidents
	Amatā; 1923. gada 29. oktobris — 1938. gada 10. novembris
Priekštecis	pirmais prezidents; pirms viņa valdīja Osmaņu impērijas sultāns Mehmeds VI
Pēctecis	Ismets Inēnī
	1. Turcijas premjers
	Amatā; 1920. gada 3. maijs — 1921. gada 24. janvāris
Pēctecis	Fevzi Čakmaks
	1. Turcijas parlamenta priekšsēdētājs
	Amatā; 1920 — 1923
Pēctecis	Ali Fethi Okjars
	1. Republikāņu tautas partijas priekšsēdētājs
	Amatā; 1921 — 1938
Pēctecis	Ali Fethi Okjars
Dzimšanas dati	1881. gada 19. maijā; Saloniki, Osmaņu impērija; (tagad Tesaloniki, Grieķija)
Miršanas dati	1938. gada 10. novembrī (57 gadu vecumā); Dolmabahčes pils, Stambula, Turcija
Politiskā partija	Republikāņu tautas partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Lātife Ušakligila
Paraksts

Mustafa Kemals Ataturks (turku: Mustafa Kemal Atatürk, izrunā: [mustafa kemal ataty:rk]), līdz 1934. gadam Gazi Mustafa Kemals Pašā, (dzimis 1881. gada 19. maijā, miris 1938. gada 10. novembrī) bija turku karavadonis, mūsdienu Turcijas izveidotājs un pirmais prezidents. Papildu vārds Ataturks ("turku tēvs") ir goda nosaukums, kas apliecina turku izpratni par Mustafas Kemala nopelniem Turcijas valsts dibināšanā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mustafa piedzima 1881. gadā atvaļināta turku militārista, tajā laikā koktirgotāja, ģimenē. Kad zēnam bija 7 gadi, tēvs nomira. No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās, iesākumā Selanikā, bet vēlāk Monastirā (mūsdienu Bitolā). 1905. gadā kā leitnants tika nosūtīts uz Damasku. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris Galipoli kaujā.

Pēc Turcijas kapitulācijas starp Antanti un Osmaņu impēriju tika noslēgts 1920. gada Sevras līgums, kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija nekā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un Turcijas neatkarības kara un Turku—grieķu kara rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās. Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš parādīja sevi gan par lielisku militāro stratēģi, gan politisko līderi.

Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas reformas, modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stingri sekulāra republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura bija galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no Stambulas tika pārcelta uz Ankaru, tika ieviests latīņu alfabēts, starptautiskās mērvienības, laika skaitīšana pēc Gregora kalendāra. Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana. Sievietēm tika piešķirtas vienādas tiesības ar vīriešiem.

Apglabāts Ankarā speciāli celtā mauzolejā. Viņa vārdā nosaukta Kirklareli Ataturka pamatskola. Pēc Ataturka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Ataturka personības kults. Tomēr Turcijā ir aprindas (islāmisti, kurdi), kas pret Ataturka idejām noskaņotas naidīgi.