Anrī Brakonno (franču: Henri Braconnot; 1780—1855) bija franču ķīmiķis. Korespondētājloceklis Parīzes Zinātņu akadēmijā (1823). Dzimis Komersī. Studējis Strasbūras un Parīzes universitātēs. Strādājis par farmaceitu Strasbūrā (1807), direktoru Parīzes Botāniskajā dārzā, tad profesors Nansī Universitātē.
Veicis pētījumus par dabas vielām. 1817. gadā kopā ar Mišelu Ševrelu noskaidrojis, ka taukus veido cieta vai šķidra eļļaina daļa. Pētot celulozes hidrolīzi, 1819. gadā ieguvis glikozi. 1820. gadā izdalījis aminoskābes leicīnu un glicīnu, kā arī 1833. gadā sintezējis celulozes trinitrātu.[1]