Pāriet uz saturu

Anrī Brakono

Vikipēdijas lapa
Anrī Brakonno
Henri Braconnot
Anrī Brakonno
Personīgā informācija
Dzimis 1780. gada 29. maijā
Komersī
Miris 1855. gada 15. janvārī (74 gadi)
Pilsonība Francijas
Tautība francūzis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija
Sasniegumi, atklājumi Ieguvis glikozi; izdalījis aminoskābes leicīnu un glicīnu; sintezējis celulozes trinitrātu[1]

Anrī Brakonno (franču: Henri Braconnot; 1780—1855) bija franču ķīmiķis. Korespondētājloceklis Parīzes Zinātņu akadēmijā (1823). Dzimis Komersī. Studējis Strasbūras un Parīzes universitātēs. Strādājis par farmaceitu Strasbūrā (1807), direktoru Parīzes Botāniskajā dārzā, tad profesors Nansī Universitātē.

Veicis pētījumus par dabas vielām. 1817. gadā kopā ar Mišelu Ševrelu noskaidrojis, ka taukus veido cieta vai šķidra eļļaina daļa. Pētot celulozes hidrolīzi, 1819. gadā ieguvis glikozi. 1820. gadā izdalījis aminoskābes leicīnu un glicīnu, kā arī 1833. gadā sintezējis celulozes trinitrātu.[1]

  1. 1,0 1,1 Edgars Jansons. Ķīmija rokasgrāmata skolēniem. Rīga : Zvaigzne, 1994. 484. lpp. ISBN 978-5-40-501097-7.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]