Anrī Ruso

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anrī Ruso
Douanier Rousseau.png
Dzimis 1844. gada 21. maijā
Lavāla, Majenna Karogs: Francija Francija
Miris 1910. gada 2. septembrī (66 gadu vecumā)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Tautība franču
Nozares glezniecība
Mākslas virziens postimpresionisms, naivisms

Anrī Ruso (franču: Henri Rousseau; dzimis Anrī Žiljēns Felikss Ruso (Henri Julien Félix Rousseau) 1844. gada 21. maijā, miris 1910. gada 2. septembrī) bija franču postimpresionisma mākslinieks. Gleznošanu apguvis pašmācības ceļā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākiem naivisma pārstāvjiem, kura darbi ietekmēja arī sirreālisma attīstību. Ruso visu mūžu nostrādāja nodokļu birojā, par ko viņa draugs Alfrēds Žarī deva viņam iesauku "muitnieks" (le douanier )[1].

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis strādnieku ģimenē. Ieradās Parīzē 1868. gadā. Uzreiz pēc Francijas-Prūsijas kara sāka strādāt municipālajā birojā, kur iekasēja nodokļus no alkohola pārdošanas. Iemācījās gleznot, kopējot Luvrā izstādītas gleznas. Ruso nekad nav ceļojis, bet sižetus atrada ilustrētās grāmatās, nostāstos vai vienkārši savā iztēlē. Aizrāvās ar spiritismu un apgalvoja, ka dažādi gari nosaka viņa otas triepienus. Viņa darbi bieži atspoguļo eksotiskās ainavas, džungļu zvērus un dīvainus personāžus. Piedalījās Neatkarīgo mākslinieku biedrības izstādēs Salon des indépendants kopš 1886.gada, tur viņa darbi arī tika pamanīti un guva pirmo atzinību. Ruso draudzējās ar Alfrēdu Žarī, Robertu Delonē, Gijomu Apolinēru un vēlāk arī ar Pablo Pikaso. Mākslinieka darbnīca atradās Perel ielā - 2bis, Parīzes 14. apgabalā.

Ruso nomira no kājas gangrēnas Parīzes Nekēra slimnīcā. Viņš tika apbedīts kopējā kapā Banjo kapsētā. 1947. gada 11. septembrī pie viņa dzimtās mājas sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne. Tā paša gada 12. oktobrī mākslinieka mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Lavālas pilsētas skvērā jardin de la Perrine. Uz viņa kapa ir uzlikts tēlnieka Konstantīna Brankuzi darinātais piemineklis ar Gijoma Apolinēra epitāfiju[2].

1910. gadā pateicoties māksliniekam Maksam Veberam amerikāņu publika atklāja Ruso darbus Ņujorkas galerijā. Vasilijs Kandinskis iekļāva viņa reprodukcijas 1912. gada almanahā Blaue Reiter Almanac. Ruso stils iedvesmoja vairākus modernās mākslas pārstāvjus, kā Andrē Bretons, Renē Magrits, Džordžo de Kīriko[1].

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Henri Rousseau.». theartstory.org. Skatīts: 2015. gada 24. aprīlī.
  2. «Henri Rousseau dit "Le Douanier".». Lavāla pilsētas mājas lapa. Skatīts: 2015. gada 24. aprīlī.