Mandrils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mandrils
Mandrillus sphinx (Linnaeus, 1758)
Mandrils Singapūras zoloģiskajā dārzā
Mandrils Singapūras zoloģiskajā dārzā
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)
Dzimta Mērkaķi (Cercopithecidae)
Cilts Paviānu cilts (Papionini)
Ģints Mandrili (Mandrillus)
Suga Mandrils (M. sphinx)
Sinonīmi
Papio sphinx
Izplatība
Mandrill area.png
Mandrils Vikikrātuvē

Mandrili (Mandrillus sphinx) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini). Mandrils dzīvo biezos lietusmežos Āfrikas rietumos: Kamerūnas dienvidos, Gabonā un Kongo Republikā. Mandrils ir viens no lielākajiem paviānu cilts mērkaķiem. Vistuvākais mandrila radinieks ir drils (Mandrillus leucophaeus).

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mandrils

Tikai pieaugušiem mandrilu tēviņiem ir spilgtas krāsas. Seja un sēžas tulznas ir izteiksmīgi zilā, sarkanā un violetā krāsā. Sejas vidusdaļa un deguns - spilgti sarkans, deguna sāni kobaltzilā krāsā. Pieaugušam tēviņa spilgtās krāsas kalpo kā signāls citiem bara locekļiem. Tēviņam ir stipri, gari ilkņi. Tēviņi savas raksturīgās krāsas iegūst piecu sešu gadu vecumā, kad jau ir sasnieguši dzimumgatavību. Mātīte un mazulis atšķirībā no tēviņa ir neuzkrītoši.

Mandrila ķermeņa garums ir 70-95 cm, astes garums 7-19 cm, svars tēviņiem 20-30 kg, mātītes svars 10-15 kg.

Paradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā pat kā citi paviāni, arī mandrili ir sabiedriski dzīvnieki. Viņi dzīvo baros, kuros ir 15-200 dzīvnieki. Vislielākie bari izveidojas sausuma periodā, kad apvienojas vairākas mazas grupas. Katrā barā ir vismaz viens dzimumgatavību sasniedzis tēviņš, apmēram piecas pieaugušas mātītes un viņu mazuļi. Pārējie tēviņi dzīvo vieni. Var novērot arī tēviņu cīņas par stāvokli barā. Mandrili dienas lielāko daļu velta barības meklēšanai. Tad bara locekļi sazinās ar balsi. Šīs skaļās skaņas džungļos dzirdamas tālu, tāpēc ar balsi tiek raidīts arī brīdinājuma signāls, ja tuvojas briesmas. Dienā mandrilu bars ik brīdi atpūšas. Pieaugušie dzīvnieki nodarbojas ar savstarpēju kažoka apkopšanu, savukārt mazuļi rotaļājas. Pa kokiem mandrili, salīdzinot ar citiem paviāniem, kāpelē vismazāk. Mandrils arī reti paceļas pakaļkājās.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mandrils ēd augļus, lapas, saknes, sēklas, kā arī kukaiņus, olas un mazus zīdītājus. Barību mandrilu bars sāk meklēt uzreiz pēc saullēkta. Pirmais iniciatīvu uzņemas tēviņš, viņš arī nosaka vietu. Visvairāk barības mandrili atrod uz zemes, pārmeklējot akmeņu apakšas, lapas un citus augus. Kokos sakāpj naktī vai briesmu brīžos. Tā pat kā citi pērtiķi un cilvēki, mandrili izmanto pirkstus un koordinē savas kustības, šķirojot un ieliekot barību mutē. Ēd tāpat kā citi paviāni, galvenokārt augļus, graudus, koku jaunos dzinumus un kukaiņus. Kad kokiem nobriest augļi, mandrils savāc tos. Šajā laikā kokos pulcējas arī citu pērtiķu bari. Mandrili zina, kāda barība ir atrodama tuvākajā apkārtnē.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrā barā barvedis veido sev harēmu. Pārojas ar visām mātītēm, kuras ir tam gatavas. Dzimumgatavība 4 gadu vecumā. Par gatavību pāroties liecina ievērojams pie astes esošo dziedzeru pietūkums. Mātītes auglīgas ik pēc 33 dienām. Grūtniecība ilgst 30 nedēļas. Mazulis piedzimst 7,5 mēnešus pēc mātītes apaugļošanas. Māte visu laiku nēsā sev līdzi, piespiestu pie krūts, un baro ar pienu. Mazais mandrils sāk pamazām iepazīt apkārtni, citus bara locekļus un rotaļāties ar tiem. Tēviņi vispirms ir tumšā krāsā un tikai tad, kad sasniedz dzimumgatavību iegūst tipiskās košās krāsas. Jaunie mandrili ir ļoti skaisti. Mandrilu mātītes var palikt barā, kurā ir piedzimušas, bet jaunie tēviņi pamet baru, kolīdz sasnieguši dzimumgatavību. Mātītēm, kurām sākusies meklēšanās, ir īpašs stāvoklis barā, viņas pavada pieaugušos tēviņus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]