Francijas—Prūsijas karš

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Francijas-Prūsijas karš)
Francijas—Prūsijas karš
Daļa no Vācijas apvienošanas
Franco-Prussian War Collage.jpg
(pulksteņrādītāja virzienā no augšas pa labi)
Datums1870. gada 19. jūlijs – 1871. gada 28. janvāris
Vieta
Iznākums

Vācu uzvara

Teritoriālās
izmaiņas
  • Pabeigta Vācijas apvienošana
  • Proklamēta Vācijas impērija
  • Vācieši okupē Elzasu-Lotringu
  • Karotāji

    Valsts karogs: Vācijas ImpērijaZiemeļvācu konfederācija

    Bādenes lielhercogiste
    Bavārija
    Virtembergas karaliste
    Hesenes lielhercogiste

    (pirms 1871. gada 18. janvāra)


    Valsts karogs: Vācijas Impērija Vācu impērijac

    (Pēc 1871. gada 18. janvāra)

    Valsts karogs: Francija Francijas impērijaa


    Valsts karogs: Francija Francijas Trešā republikab (Nacionālā aizsardzības valdība)

    Komandieri un līderi
    Spēks

    Pilnībā iesaistīti:

    Sākotnējais skaitliskais sastāvs:

    • 938 424

    Maksimālais lauka armijas skaitliskais sastāvs:

    Pilnībā iesaistīti:

    Sākotnējais skaitliskais sastāvs:

    • 909 951

    Maksimālais lauka armijas skaitliskais sastāvs:

    Zaudējumi

    144 642[4]

    • 44 700 miruši[5]
    • 89 732 ievainoti
    • 10 129 pazuduši vai sagūstīti

    756,285[6][7]

    ~250 000 civilpersonas mirušas, ieskaitot 162 000 vāciešus, baku epidēmijā ko izraisīja franču karagūstekņi[4]
    • a līdz 1870.gada 4. septembrim
    • b no 1870. gada 4. septembra
    • c no 1871.gada 18.janvāra.
    Kauja pie Mars-la-Tūras 1870. gada 16. augustā, Pjēra-Žorža Žanno glezna, 1886. gads

    Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš, Francijā bieži tiek saukts arī par 1870. gada karu, bija konflikts starp Franciju un Prūsijas karalisti (1870. 19. jūlijs—1871. 10. maijs). Karš, kuru izprovocēja Prūsijas kanclers Oto fon Bismarks un formāli uzsāka Napoleons III, beidzās ar Franču impērijas sakāvi un krahu, bet Prūsija izveidoja Ziemeļvācijas apvienību, kas pārtapa par Vācijas impēriju.

    Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    1. Clodfelter, 2017, 33,101 officers and 1,113,254 men were deployed into France. A further 348,057 officers and men were mobilized and stayed in Germany., 184. lpp.
    2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Clodfelter, 2017, 184. lpp.
    3. 3,0 3,1 Howard, 1991, 39. lpp.
    4. 4,0 4,1 Clodfelter, 2017, 187. lpp.
    5. Clodfelter, 2017, of which 17,585 killed in action, 10,721 died of wounds, 12,147 died from disease, 290 died in accidents, 29 committed suicide and 4,009 were missing and presumed dead, 187. lpp.
    6. Nolte, 1884, 526–527. lpp.
    7. 7,0 7,1 7,2 Heath, Cocolin, 8. lpp.
    8. Nolte, 1884, 527. lpp.
    9. Clodfelter, 2017, of which 41 000 krituši kaujā, 36 000 miruši no ievainojumiem and 45,000 died from disease, 187. lpp.
    10. German General Staff, 1884, 247. lpp.
    11. Bodart, 1916, At least 370,000 captured, 148. lpp.