Antana
Antana | |
---|---|
Ἀνθάνα | |
Antanas nocietinājumu paliekas | |
Atrašanās vieta | Kinurija, Grieķija |
Koordinātas | 37°22′09″N 22°47′01″E / 37.36917°N 22.78361°EKoordinātas: 37°22′09″N 22°47′01″E / 37.36917°N 22.78361°E |
Veids | pilsēta |
Vēsture | |
Kultūras | grieķu, romiešu |
Piezīmes | |
Stāvoklis | drupas |
Publiska piekļuve | Brīva piekļuve |
Antana (Ἀνθάνα) jeb Antene (Ἀνθήνη) bija sena pilsēta Kinurijā, Peloponēsā, Grieķijā, netālu no mūsdienu Astrosas. Tā atrodas Tirejas līdzenuma dienvidu malā, netālu no Brasiatisas ietekas Argolīdas līcī. Uz paugura, kas ir pazīstams kā "Sv. Andreja sala", atrodas ciklopiskā krāvuma nocietinājumu paliekas, kas redzamas paugura ziemeļu daļā. Ir saglabājušies arī ārējā nocietinājuma fragmenti ar torņiem, kas datējami ar 5-4 gadsimtu pr.Kr. Vēlāk apmetne tika pārcelta tuvāk jūrai, kur mūsdienās atrodas Romas vēlā perioda drupas, kā arī papildus nocietinājumi, kas tika celti Bizantijas laikā. Netālu no pilsētas atrodas sens arkveidīgs akmens tilts pāri Brasiatisas upei.
Pausānija laikā Antana bija iekļauta Argolīdā. Vēsturiski avoti liecina, ka šeit bija eginiešu kolonija. Pilsēta atrodas netālu no senajām pilsētām Nerisas un Evas. Netālu atradās brāļu kapi, kur apbedīti karavīri, kas 550. gadā pr.Kr. cīnījās par Tireatīdas teritoriju, kad no 300 argosiešiem un 300 spartiešiem dzīvi palika tikai divi argosieši un viens spartietis.
Antanu, aprakstot Peloponēsas karu, piemin arī Tukidīds. Miera sarunās starp argosiešiem un spartiešiem 420. gadā pr.Kr. argosieši pieprasīja, lai spartiešu pārvaldītās strīdīgās Kinurijas teritorijas ar Tirejas un Antanas pilsētām tiktu iztiesātas tiesā. Tika panākta vienošanās, kurā parakstīts pamiers uz 50 gadiem, kas ļāva abām konfliktējošajām pusēm izlemt Kinurijas strīdīgās teritorijas ar ieroču palīdzību, kā tas notika kaujā 550. gadā pr.Kr.