Tukidīds (sengrieķu: Θουκυδίδης, Thoukydídēs; dzimis ap 460.g. p.m.ē., miris ap 399.g. p.m.ē.) bija dižciltīgas izcelsmes atēnietis, kurš kā flotes stratēgs piedalījās Peloponēsas karā un uzrakstīja šī kara vēsturi. Pēc Atēnu sakāves Amfipoles kaujā Tukidīds tika padzīts no Atēnām, un viņam bija iespēja "vērot notikumus no malas".
Tiek uzskatīts par vēstures kā zinātnes "tēvu", jo centās attēlot notikumus tā, kā tas bija patiesībā. Savos darbos iekļāva dokumentus. Viņš pratis kritiski izmantot avotus. Tukidīds salīdzināja dažādu avotu ziņas, izmantoja arī rakstītos avotus, dokumentus. Viņa "Peloponēsas kara vēsture" spēcīgi ietekmējusi daudzas turpmākās vēsturnieku paaudzes.
Tukidīds tiek dēvēts arī par reālpolitikas "tēvu", jo uzskatīja, ka valstu attiecībās lielākā nozīme ir valsts spēkam, nevis juridiskajai taisnībai.
Tāpat kā daudzi citi sengrieķu autori, Tukidīds bija gandrīz aizmirsts viduslaiku Rietumeiropā (bet ne Bizantijā). Pirmo Tukidīda tulkojumu latīniski 15. gadsimta vidū veica Lorenco Valla.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tukidīds.