Apanhei-te Cavaquinho
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: jāaizvāc saites uz angļu vikipēdiju, jāpiedomā pie raksta nosaukuma Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šajā rakstā nav saišu uz līdzīgiem rakstiem citu valodu Vikipēdijās. Lūdzu, palīdzi tās pievienot. Ja līdzīgu rakstu nav, šo veidni var noņemt. |
| Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Komponists Ernesto Nazarets skaņdarbu “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa” (Apanhei-te Cavaquinho) sarakstīja 1915.gadā, un tas tiek uzskatīts par otru nozīmīgāko skaņdarbu pēc “Odeon”. Patiesībā, skaņdarbs “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa” pēc savas muzikālās formas ir polka, taču tas vienmēr tika piedēvēts Šoru žanram, tādēļ ka pirmie, kas to sāka publiski spēlēt, bija Šoru žanra muzikanti. Skaņdarbs tika veltīts kādam tolaik slavenam mazās ģitāras kavakiņjo (cavaquinho) spēles virtuozam Mario Kavakiņjo jeb pilnā vārdā Mario Alvares da Konseisao (Mário Álvares da Conceição), kurš bija komponista draugs.
Skaņdarbu “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa” pirmo reizi ierakstīja Šoru žanra ansamblis “Šoru soļi” (O Passos no Choro) 1916.gadā. Vēlāk, 1930.gadā komponists ierakstīja šī skaņdarba solo versiju uz klavierēm, kas bija izcils paraugdemonstrējums skanējumam, kādu komponists pats savam skaņdarbam sākotnēji bija iecerējis. 1943.gadā soliste Ademilde Fonseka (Ademilde Fonseca) ierakstīja šīs kompozīcijas vokālo versiju ar Darsija de Oliveira (Darci de Oliveira) vārdiem. Šī kompozīcija tūlīt guva lielus panākumus un izveidoja solistei Ademildei Fonsekai lielisku debiju un profesionālas karjeras sākumu. Par šīs kompozīcijas panākumiem ārpus Brazīlijas, ir jāpiemin argentīniešu ģitārists un mākslinieks Oskars Alemans (Oscar Alemán), kurš 1943.gadā ierakstīja ļoti populāru ģitāras versiju skaņdarbam “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa”.
Dziesmas nosaukums atklāj veidu, kā Šoru žanra mākslinieki sākotnēji atskaņoja un uzstājās ar savu mūziku. Tā īpaši raksturo Šoru mūzikas garu – malīsiju (malícia), kas ir dziesmas spēles un pasniegšanas veids, kas rodas viena ansambļa mūziķiem savstarpēji saspēlējoties un izaicinot vienam otru. Malīsijas raksturs izpaužas, kad ansambļa solists pārsteidz pārējos ansambļa biedrus ar kādu negaidītu modulāciju vai virtuozu improvizāciju, kuru pārējiem grupas biedriem ir jāapspēlē. Tiek apgalvots, ka klausītāji visvairāk novērtēja tieši grupas partneru saspēli, to pausto atbildi uz pēkšņo modulāciju, kurā izpaudās pat lielāks malīsijas spēks nekā sākotnējā solista negaidītajā improvizācijā, vienlaikus sarežģītās muzikālās partijas izspēlējot ar lielu vieglumu un smalkumu. Mazā ģitāriņa - kavakiņjo, ir havajiešu mazās ģitāriņas - ukuleles, līdziniece. Abas ģitāras ir četru stīgu instrumenti, tikai tās tiek noskaņotas uz atšķirīgiem akordiem.
Vairāk informācijas par Šoru mūzikas žanru iespējams atrast latviešu izcelsmes brazīliešu pianista Paulo Steinberg koncertprogrammā: http://site-323356.mozfiles.com/files/323356/Pianista_Paulo_Steinberg_klavierkoncerta_programma-1.pdf[novecojusi saite]