Ernesto Nazarets

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ernesto Nazarets jeb pilnā vārdā Ernesto Žulio de Nazarets (portugāļu valodā Ernesto Júlio de Nazareth), dzimis 1863.gada 20.martā – miris 1934.gada 5.februārī, bija brazīliešu komponists un pianists, kurš ir īpaši pazīstams ar savām kompozīcijām, kuras sarakstījis Mašīša (Maxixe) un Šoru (Choro) mūzikas žanrā, kas ir īpaši izplatīti Brazīlijā. Viņa komponēto mūziku ir iespaidojuši afrikāņu ritmi un tādi mūzikas stili kā Lundu un Šoru, taču komponists pats šo ietekmi nekad neatzina, nevēloties, lai viņa komponētā mūzika tiktu apzīmēta ar trendīgiem nosaukumiem vai sabiedrībā izplatītiem mūzikas stilu apzīmējumiem. Kā komponists, kurš saņēmis tradicionālo klavierspēles apmācību, viņš pats savu mūziku sauca par “Brazīlijas tango”, kas bija sava veida protests pret sabiedrībā labi pazīstamo un izplatīto Argentīnas tango. Mūsdienās viņa komponētā mūzika ir daļa gan no klasiskās, gan populārās mūzikas stilu apmācību programmas, jo komponists pats ir kalpojis kā tilts starp šīm divām mūzikas stilu pasaulēm.

Ernesto Nazarets ir dzimis Riodežaneiro, Brazīlijā, piecu bērnu ģimenē. Viņa māte Karolīna da Kuņja (Carolina da Cunha) viņam pasniedza pirmās klavierspēles stundas. Pēc mātes nāves, desmit gadu vecumā, viņš turpināja klavierspēles studijas pie Eduardo Madeiras un Čārlza Lusjēna Lamberta (Charles Lucien Lambert). Ernesto Nazarets ir viens no visnozīmīgākajiem Brazīlijas “Skaistās ēras” komponistiem un mūziķiem. Kad viņš piedzima, Šoru mūzika jau bija izveidojies kā unikāls Brazīlijas mūzikas veids, taču tas vēl nebija kļuvis par atsevišķu žanru, drīzāk kā mūzikas spēles veids, lai atskaņotu pazīstamās Eiropas balles deju kompozīcijas. Pateicoties šīs “Skaistās ēras” komponistiem, it īpaši Ernesto Nazaretam, šis repertuārs tika būtiski paplašināts, kā arī citas izmaiņas veicināja šī atsevišķā mūzikas žanra veidošanos. Ernesto Nazarets bija tas, kurš ar savām kompozīcijām izveidoja Šoru priekšteci, tā saucamo Brazīlijas tango, viņš kategoriski atteicās no savu kompozīciju pielīdzināšanas mašiše (Maxixe) stilam, kas Eiropā visvairāk līdzinās polkai.

Viņa kompozīcijas ir studējuši dažādi pasaules muzikologi, un tā ir iedvesmojusi tādus komponistus kā Henriks Osvalds (Henrique Oswald), Francisko Braga (Francisco Braga), Lučiāno Galē (Luciano Gallet), Heitors Villa-Loboss (Heitor Villa-Lobos), Lorenco Fernandess (Lorenzo Fernandez), Francisko Minjons (Francisco Mignone), Radames Gnatalli (Radamés Gnatalli) un Dariušs Miljo (Darius Milhaud). Viņa priekšnesumus slavēja Artūrs Rūbenšteins (Arthur Rubinstein), un viņa skaņdarbus bieži savos koncertos spēlē tādi mākslinieki kā Eudošia de Baross (Eudóxia de Barros), Arnaldo Rebelo, Homērs Madaljaešs (Homero Magalhães), Roberto Szidon un Arturs Moreira Lima.

Dzimis trūcīgā ģimenē, viņš agri tika iepazīstināts ar klavierspēli, pateicoties viņa mātei. Pēc viņas nāves 1873.gadā, viņš kļuva par Eduardo Madeiras skolnieku, bet vēlāk studijas turpināja pie Lusjēna Lamberta. Pēc tam viņš klavierspēli turpināja apgūt pašmācības ceļā, spēlējot pazīstamāko komponistu skaņdarbus. Spēcīgi ietekmējies no Friderika Šopēna mūzikas, savu pirmo skaņdarbu viņš sarakstīja 1877.gadā, 14 gadu vecumā, kas bija Lundu polkas stila skaņdarbs “Jūs taču zināt” (Você bem sabe). Skolotājs Madeira novērtēja sava studenta skaņdarba labo kvalitāti, un tādēļ iepazīstināja viņu ar pianistu – publicistu Artūru Napoleao (Artur Napoleão), kurš šo skaņdarbu nopublicēja. Drīz jau pēc tam, kā profesionāls pianists Ernesto Nazarets uzrakstīja un publicēja savus skaņdarbus Šoru stila polkas “Uzmanību, Krusts!” (Cruz, Perigo!), “Ļaudis! Vai viņš paņēma nodokli?” ("Gentes! O Imposto Pegou?"), “Grasieta” (Gracietta) un “Man nav neviena cita” (Não Caio Noutra). 1886.gadā komponists apprecējās ar Teodoru Amāliju de Meiralešu (Teodora Amália de Meireles), un veltīja viņai skaņdarbu “Dora”, kas netika publicēts.

Savā mūzikā komponists nosliecās par labu Brazīlijas tango, kas ir pilnīgi atšķirīgs no Argentīnas tango, bet vairāk sasaucas ar Šoru mūzikas paveidu, tas ir īpaši izteikts viņa kompozīcijā “Zelta stars” (Rayon d'or), kuru sarakstīja kā polkas – tango skaņdarbu 1880.gadā. Taču visspilgtāk viņa daiļradi var vērtēt pēc skaņdarba “Bražeiro” (Brejeiro), kuru sarakstīja 1893.gadā. Ņemot vērā viņa pastāvīgās grūtības ar naudu, komponists pārdeva savas autortiesības uz skaņdarbu “Bražeiro” izdevniecībai “Casa Vieira Machado” par 50 tūkstošiem reālu. Šis klasiskās mūzikas skaņdarbs arī mūsdienās ir ļoti populārs, un to atkal un atkal ieraksta visdažādākie mūziķi un ansambļi kā Parīzes Nacionālās Gvardes ansamblis, bet komponists Ernani Braga (Ernâni Braga) to izmantoja savā kompozīcijā “Variācijas par Bražeiro” (Variações Sobre O 'Brejeiro').

Iztiku komponists Ernesto Nazarets pelnīja, pasniedzot klavierspēles privātstundas, spēlējot dažādos saviesīgos pasākumos un mūzikas izdevniecībās kā skaņdarbu demonstrētājs – izpildītājs. Savu pirmo koncertu, viņš pasniedza 1898.gadā kara komisiariāta (Intendência de Guerra) svinīgajā zālē. 1907.gadā viņš tika uzaicināts strādāt Brazīlijas Valsts kasē par grāmatvedi, taču atteicās tur strādāt, jo baidījās, ka neizturēs atlases konkursu.

1910.gadā viņš uzrakstīja savu skaņdarbu “Odeon”, kas joprojām arī mūsdienās ir populārs klasiskās mūzikas skaņdarbs. Tajā laikā vislabākie mūziķi un orķestri tika nolīgti, lai izklaidētu kinoteātra apmeklētājus uzgaidāmajā zālē un kino zālē. Piemēram, komponists Heitors Villa-Lobos spēlēja čellu diriģenta Andreozzi orķestrī un uzstājās kinoteātrī “Cinema Odeon”. Komponists Ernesto Nazarets tur dabūja pastāvīgu darbu 1917.gadā. Tajā pašā gadā nomira viņa meita Marija de Lurdes (Maria de Lourdes), kas viņam bija smags trieciens.

1918.gadā Arturs Rubenšteins uzturoties Riodežaneiro un apmeklējot vairākus koncertus, pauda neviltotu atzinību par komponista Ernesto Nazareta ritmisko virtuozitāti. 1920.gadā komponists aktīvi un daudz komponēja sabiedrībā pazīstamu kompozīciju melodijas kā fokstrotus, sambas un karnevālu maršus. 1922.gadā komponists Lučiano Galē (Luciano Gallet) viņu ielūdza uz Nacionālā Mūzikas institūta (Instituto Nacional de Música) galā koncertu, kas bija veltīts Ernesto Nazareta daiļradei, lai tajā spēlētu un interpretētu pats savus skaņdarbus. Šajā galā koncertā viņš spēlēja savus skaņdarbus "Brejeiro", "Nenê", "Bambino" un "Tuarana". 1923.gadā viņš uzstājās radio stacijas atklāšanā, kas vēlāk kļuva par radio staciju “Rádio MEC”. 1926.gadā viņš veica izziņotu koncertturneju pa Sanpaulo metropoli, kas kopā ilga 11 mēnešus. Gadu vēlāk viens no pazīstamākajiem tā laika muzikologiem Brazīlijā Mario de Andrade (Mário de Andrade) pasniedza lekciju par komponista daiļradi Mākslinieku Kultūras savienībā (Sociedade de Cultura Artística) Sanpaulu.

Komponists Ernesto Nazarets sāka strauji zaudēt savu dzirdi, kuru bija izraisījis negadījums bērnībā, un kas vienmēr viņam bija liels fizisks apgrūtinājums. 1929.gadā nomira viņa sieva, kas bija vēl viens smags trieciens. 1930.gadā viņš turpināja aktīvi strādāt un ierakstīja studijā savus skaņdarbus tango “Escovado”, polku “Es tevi noķēru, mazā ģitāriņa” (Apanhei-Te, Cavaquinho), kas tiek apzīmēta kā Šoru žanra skaņdarbs. Viņš turpināja aktīvi koncertēt un uzstāties un 1932.gadā devās koncertturnejā pa Brazīlijas dienvidiem, joprojām baudīja lielu atzinību un panākumus, lai arī sliktās dzirdes dēļ viņam bieži bija jāpieliecas ar ausi tuvu klavieru taustiņiem. 1933.gadā viņa psihiskais stāvoklis pasliktinājās tik strauji, ka nācās viņu hospitalizēt un ievietot Žuliano Moreira (Juliano Moreira) patversmē psihiski slimiem cilvēkiem, kas atradās pilsētā Žakarepagua (Jacarepaguá). 1934.gadā 5.februārī viņš aizbēga no patversmes un trīs dienas vēlāk tika atrasts miris blakus esošajā mežā, noslīcis pie ūdenskrituma Kačoeira dos Siganos (Cachoeira dos Ciganos).

Ernesto Nazarets bija gādīgs ģimenes cilvēks, kurš bieži savus skaņdarbus veltīja kādam savam ģimenes loceklim, savam dēlam, sievai, vai citam radiniekam. Skaņdarbs “Travesso” ir veltīts viņa dēlam Ernesto, skaņdarbi “Marietta” un “Eulina” viņa abām meitām, skaņdarbs “Dora” veltīts viņa sievai Teodorai, bet skaņdarbs “Brejeiro” veltīts viņa brāļa dēlam Gilbertam.

Skaņdarbu “Escovado” pirmo reizi publicēja izdevniecība “Vieira Machado & Co” un šo darbu viņš veltīja Fernando Nazaretam, komponista jaunākajam brālim. Šis skaņdarbs kļuva par komponista lielāko panākumu, kura kompozīcijas pavadījuma tēmu vēlāk izmantoja franču komponists Darius Mijo (Darius Milhaud) savā skaņdarbā baletam “Govs uz jumta” (Le Boeuf sur le Toit).

Avots: http://www.allmusic.com/artist/ernesto-nazareth-mn0000751011/biography un Wikipedia

Vairāk informācijas par Šoru mūzikas žanru un tā komponistiem iespējams atrast latviešu izcelsmes brazīliešu pianista Paulo Steinberg koncertprogrammā: http://site-323356.mozfiles.com/files/323356/Pianista_Paulo_Steinberg_klavierkoncerta_programma-1.pdf