Aphis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aphis
Aphis Linnaeus, 1758
Aphis sambuci
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaBlaktis (Hemiptera)
ApakškārtaSternorrhyncha
VirsdzimtaLaputis (Aphidoidea)
DzimtaĪstās laputis (Aphididae)
ApakšdzimtaAphidinae
CiltsAphidini
ĢintsAphis
Sinonīmi
  • Arimakia Matsumura, 1917
  • Cerosipha Del Guercio, 1900
  • Craccifex Amyot, 1847
  • Longirostrina Kumar & Burkhardt, 1971
  • Longirostris Kumar & Burkhardt, 1970
  • Meconaphis Amyot, 1847
  • Pergandeida Schouteden, 1903
  • Sambucifex Amyot, 1847
  • Somaphis
  • Wapuna Hottes & Wehrle, 1951
  • Apathaphis Börner, 1952
  • Aphidula Nevsky, 1929
  • Asiataphis
  • Balsamitifex Amyot, 1847
  • Bituberculaphis Rusanova, 1943
  • Brachysiphum van der Goot, 1913
  • Chaitophoroides Mordvilko, 1909
  • Comaphis Börner, 1940
  • Debilisiphon Shaposhnikov, 1950
  • Doralida Börner, 1950
  • Doralina Börner, 1940
  • Doralis
  • Evonymaphis Amyot, 1847
  • Genistifex Amyot, 1847
  • Genuini Oestlund, 1887
  • Leucosiphon Börner, 1952
  • Medoralis Börner, 1952
  • Microsiphon Del Guercio, 1907
  • Nectarophorini Oestlund, 1887
  • Papillaphis
  • Parvisensoria Oestlund, 1923
  • Pemphigini Oestlund, 1887
  • Plantaginifex Amyot, 1847
  • Polysensoria Oestlund, 1923
  • Psorodaphis Amyot, 1847
  • Rumicifex Amyot, 1847
  • Tuberculaphis Börner, 1952
  • Uraphis Del Guercio, 1907
  • Viburnifex Amyot, 1847
  • Weibanaphis Zhang, Chen, Zhong & Li, 1999[1]
Iedalījums
Aphis Vikikrātuvē

Aphis ir īsto laputu dzimtas nominatīva ģints. Tā ir lielākā ģints pēc sugu skaita īsto laputu dzimtā, tajā ietilpst ap 580 sugām, kurus iedala septiņās apakšģintīs, kas ir izplatītas pa visu pasauli.[2][3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīki kukaiņi, garums 0,8—3,1 mm. Taustekļi atrodas uz plakanas vai viegli izstieptas pieres, pieres sānos pauguri vāji attīstīti. Dažreiz marginālo pauguru ir tikai 3 pāri, bet lielākajai daļai ir vairāk (uz vēdera posmiem starp 1. un 7.).[4]

Asociējas ar zālaugiem un krūmājiem. Hromosomu diploīdais komplekts 2n=8. [5][6].

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No aprakstītajām sugām Eiropā ir sastopamas vairāk nekā 220 sugas no trim apakšģintīm: Aphis (213 sugas), Bursaphis (6 sugas) un Pseudoprotaphis (3 sugas). Tieši Pireneju pussalā ir sastopamas 103 sugas.[3]

  • Apakšdzimta Aphis Linnaeus, 1758
Ap 500 sugām, tai skaitā:
  • Aphis acaenovinae Eastop, 1961
  • Aphis acanthoidis (Börner, 1940)
  • Aphis acanthopanaci Matsumura, 1917
  • Aphis acetosae Linnaeus, 1767
  • Aphis achillearadicis Pashtshenko, 1992
  • Aphis achyranthi
  • Aphis acrita Smith, 1940
  • Aphis adesmiae Delfino, 2009
  • Aphis affinis Del Guercio, 1911
  • Aphis agastachyos Hille Ris Lambers, 1974
  • Aphis agrariae
  • Aphis albella
  • Aphis alchemillae (Börner, 1940)
  • Aphis alhagis (Zhang, Chen, Zhong & Li, 1999)
  • Aphis alienus
  • Aphis alstroemeriae Essig, 1953
  • Aphis althaeae (Nevsky, 1929)
  • Aphis amaranthi
  • Aphis angelicae
  • Aphis antherici
  • Aphis apigraveolens Essig, 1938
  • Aphis apocynicola
  • Aphis araliaeradicis (Strom, 1938)
  • Aphis arbuti Ferrari, 1872
  • Aphis arctiumi
  • Aphis argrimoniae
  • Aphis armata
  • Aphis artemifoliae small>Shinji, 1922
  • Aphis artemisiphaga
  • Aphis artemisiphila
  • Aphis asclepiadis Fitch, 1851
  • Aphis astericola Tissot, 1933
  • Aphis astilbes Matsumura, 1917
  • Aphis astragali Ossiannilsson, 1959
  • Aphis astragalicola
  • Aphis astragalina Hille Ris Lambers, 1974
  • Aphis atromaculata Hille Ris Lambers, 1974
  • Aphis atuberculata Hille Ris Lambers, 1955
  • Aphis aubletia Sanborn, 1904
  • Aphis austriaca Hille Ris Lambers, 1959
  • Aphis axyriphaga Pashtshenko, 1993
  • Aphis axyriradicis Pashtshenko, 1993
  • Aphis baccharicola Hille Ris Lambers, 1974
  • Aphis fabae Scopoli, 1763 (Pupu laputs)
  • Aphis frangulae (Krūkļu laputs)
  • Aphis gossypii Glover, 1877 (Krūkļu-gurķu laputs)
  • Aphis nasturtii (Pabērzu laputs)
  • Aphis pomi De Geer, 1773 (Ābeļu zaļā laputs)
  • Aphis punicae Passerini, 1863 (Granātu laputs)
  • u.c.
  • Apakšdzimta Bursaphis Baker, 1934
    • Aphis costalis
    • Aphis epilobiaria
    • Aphis epilobii Kaltenbach, 1843
    • Aphis fluvialis
    • Aphis grossulariae Kaltenbach, 1843 (Ērkšķogulāju laputs)
    • Aphis holoenotherae Rakauskas, 2007
    • Aphis manitobensis Robinson & Rojanavongse, 1976
    • Aphis neomexicana (Cockerell & Cockerell, 1901)
    • Aphis oenotherae Oestlund, 1887
    • Aphis schneideri (Börner, 1940) (Jāņogu mazā laputs)
    • Aphis solitaria (Baker, 1934)
    • Aphis varians
  • Apakšdzimta Maculaphis Zhang & Zhang, 2002
    • Aphis ichigocola
  • Apakšdzimta Pseudoprotaphis Kadyrbekov, 2001
    • Aphis artemisivora
    • Aphis erigerontis
    • Aphis picridicola
    • Aphis rutae
  • Apakšdzimta Zyxaphis Knowlton, 1947
    • Aphis canae Williams, 1911
    • Aphis chrysothamni Wilson, 1915
    • Aphis chrysothamnicola (Gillette & Palmer, 1929)
    • Aphis crypta Pack & Knowlton, 1929
    • Aphis filifoliae (Gillette & Palmer, 1928)
    • Aphis hermistonii Wilson, 1915
    • Aphis infrequens Knowlton, 1929
    • Aphis kachiae
    • Aphis minutissima (Gillette & Palmer, 1928)
    • Aphis oregonensis Wilson, 1915
    • Aphis utahensis (Knowlton, 1947)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aphid Species File. (Version 5.0/5.0) 2016
  2. Doris Lagos-Kutz, Colin Favret, Rosanna Giordano & David Voegtlin. Molecular and morphological differentiation between Aphis gossypii Glover (Hemiptera, Aphididae) and related species, with particular reference to the North American Midwest. ZooKeys 459: 49-72 (01 Dec 2014) doi:10.3897/zookeys.459.7850
  3. 3,0 3,1 Nicolás Pérez Hidalgo & Juan Manuel Nieto Nafría. A new species of Aphis (Hemiptera: Aphididae) living on roots of Thymus mastichina (Lamiaceae) from Spain. Ann. Soc. entomol. Fr. (n.s.), 2004, 40 (2)
  4. E. Tauriņa un E. Ozola redakcija, Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs (bezmugurkaulnieki), Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1957. g., 397. lpp.
  5. «Aphis». Aphids on Worlds Plants (angļu). www.aphidsonworldsplants.info. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-10. Skatīts: 2013-07-03.
  6. Linnaeus. 1758. Systema naturae per regna tri naturae, secundum classes, ordines, genera, species, cum characteribus, differentiis, synonymis, locis. Editio Decima, Reformata 1:451.