Aptiekas zāļu formas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Aptiekā gatavojamās zāļu formas jeb ekstemporālās zāļu formas ir farmaceitu vai farmaceitu asistentu gatavotas zāles, ko izgatavo pēc ārsta sastādītas receptes vai ārstniecības iestādes pieprasījuma. Pagatavotās zāles gatavo bez papildu konservantiem, tādēļ to derīguma termiņš ir līdz 2 mēnešiem. Ir 10 dažādas zāļu formas: pulveri, šķīdumi, mikstūras, pilieni, suspensijas, emulsijas, ziedes, supozitoriji, zirnīši, sterilās vai aseptiski gatavojamās zāļu formas.

Pulveri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pulverveida zāļu viela — Aciklovīrs

Pulveri (ang. powder, lat. pulvis, pulveres) ir cieta, birstoša zāļu forma iekšķīgai vai ārīgai lietošanai. Pulveru pagatavošanas pamatā ir vielu saberšana ar porcelāna piestu un piestalu (mortar and pestle). Pulverus iedala:

  • pēc zāļu vielu skaita:
    • vienkārši pulveri — satur vienu (zāļu) vielu, piemēram, borskābe H3BO3), streptocīds (sulfanilamide);
    • salikti pulveiri — satur 2 vai vairāk (zāļu) vielas, piemēram, magnija oksīds (MgO) ar kalcija karbonātu (CaCO3);
  • pēc devu skaita:
    • dozēti pulveri — pulvera masa izsvērta receptē norādītajā skaitā;
    • nedozēti pulveri — nesadalīta pulveru masa.

Ja pulveris jālieto iekšķīgi, vienu devu ieteicams uzbērt uz baltmaizes gabaliņa, no tā izveidot bumbiņu un norīt. Otrs variants ir lietot orāli (caur muti), uzdzerot glāzi ūdens.

Šķīdumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sālsūdens šķīdums

Šķīdumi (ang. solution, lat. solutio, solutiones) ir homogēnas dispersas sistēmas, kur dispersā fāze jonu vai nelielu molekulu veidā ir izkliedēta dispersajā vidē. Tos veido, sajaucot vismaz divas vielas, no kurām viena vai vairākas vielas ir šķīdinātājs. Šķīdumi ir šķidra zāļu forma iekšķīgai un ārīgai lietošanai, kuru iegūst šķīdinot zāļu vielu šķīdinātājā. Šķīdumus iedala:

  • ūdens šķīdumi (kā šķīdinātāju izmanto ūdeni)
  • neūdens šķīdumi (kā šķīdinātājus izmanto viskozus, gaistošus šķīdinātājus — glicerīnu (glycerol), tauku eļļas (oil), etilspirtu (ethanol))

Neūdens šķīdumus galvenokārt lieto ārīgi, ūdens šķīdumus gan ārīgī, gan iekšķīgi. Šķīdumu pagatavošanu nosaka šķīdinātāja izvēle un paredzētā lietošana.

Pilieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilieni (ang. drops, lat. gutta, guttae) ir šķidra zāļu forma, ko dozē pilienos. Pilienu šķīdumus pagatavo līdzīgi kā zāļu formu — šķīdumus, taču to tilpums ir mazs, bet koncentrācija augsta. Pilienu šķīdumi var būt:

  • īsti šķīdumi (daļiņu lielums šķīdumā <1 nm), piemēram, vārāmās sāls (NaCl) šķīdums ūdenī;
  • koloīdšķīdumi (daļiņu lielums šķīdumā 1-100 nm), piemēram, protargola (protargol) šķīdums ūdenī un glicerīnā (glycerol);
  • suspensijas (cieta nešķīstoša viela šķidrā vielā), piemēram, streptocīds (sulfanilamide) ūdenī;
  • emulsijas (divas savstarpēji nešķīstošas šķidras vielas), piemēram, eļļa (oil) un ūdens.

Pilienus iedala:

  • pēc lietojuma:
    • iekšīgie pilieni;
    • ārīgi lietojamos (ausu, deguna pilieni);
  • pēc izmantotā šķīdinātāja:

Atšķirībā no citiem pilieniem, acu pilienus (eye drops) gatavo ar sterilu destilēto ūdeni (skat. Sterilās vai aseptiski gatavojamās zāļu formas).

Mikstūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikstūra (ang. mixture, lat. mixture, mixtures) ir salikts šķīdums, kurš sastāv no divām vai vairākām ķīmiskām vielām, kurā ir sajauktas to fizikālās īpašības, bet katra viela saglabā savas ķīmiskās īpašības, kā šķīdinātājs parasti tiek izmantots destilēts ūdens. Mikstūras ir populārākā šķīdumu forma iekšķīgai lietošanai, kuru dozē karotēs. Katrai karotei ir noteikts tilpums — tējkarote 5 ml, desertkarote 10 ml, ēdamkarote 15 ml. Mikstūras nav paredzētas ilgstošai lietošanai, ieteicams ir tās izlietot diezgan ātri pēc to pagatavošanas. Mikstūras iedala:

  • Pēc dispersajām sistēmām:
    • Caurspīdīgās — ilgstoši stāvot, paliek caurspīdīgas un neveido nogulsnes
    • Duļķainās — uzglabājot veido duļķi
    • Mikstūras suspensijas — ūdens vidē peld nešķīstošu molekulu daļas
  • Pēc tehnoloģijas:
    • Miksūras, kuras gatavo, salejot kopā tikai šķīdumus
    • Mikstūras, kuras satur sausās vielas

Suspensijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suspensija (ang. suspension, lat. Suspensio, Suspensiones) ir šķidra zāļu forma, kurai ir raksturīgs neviendabīgums jeb heterogēna dispersa sistēma. Šī dispersā sistēma sastāv no šķidras vides (šķīdinātāja) un tajā izšķīdinātās cietās fāzes (aktīvās vielas). Cietās fāzes daļiņu izmēri svārstās no 1 līdz 100 μm, un tās ir redzamas duļķojuma veidā. Jo smalkākas ir cietās fāzes daļiņas, jo stabilāka un vieglāk lietojama ir dotā suspensija. Šīs zāļu formas stabilitāti ietekmē arī dispersās vides viskozitāte, dispersās fāzes un vides blīvumu starpība, kā arī tājā izšķīdināto vielu īpašības — hidrofilitāte (tieksme piesaistīt ūdeni) un hidrofobitāte (tieksme atgrūst ūdeni). Lai nodrošinātu suspensijas stabilitāti, farmācijas speciālisti gatavošanas procesā izmanto tādas tehnoloģiskas metodes kā disperģēšanu, kas ietver vielu daļiņu smalcināšanu un izkliedi šķīdinātājā, un kondensāciju, kuras pamatā ir šķīdinātāja maiņa, kas veicina vielu daļiņu kristalizāciju vai agregāciju. Suspensijas var iedalīt :

  • pēc to lietošanas veida — iekšķīgas, ārīgas;
  • pēc to šķīdinātāja — ūdens, neūdens (etilspirta (ethanol), glicerīna (glycerol), eļļas);
  • pēc tās aktīvo vielo attieksmes pret ūdeni — satur hidrofobas vai hidrofīlas daļiņas.

Emulsijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diagramma ilustrustrē ūdens eļļā emulsiju

Emulsija (ang. emulsion, lat. Emulsum, Emulsa) ir šķidra zāļu forma, kurai, tāpat kā suspensijām, ir raksturīgs neviendabīgums (heterogēna dispersa sistēma), taču, atšķirībā no suspensijām, gan tās dispersā fāze, gan vide ir šķidra. Fāzes pilieniņu lielums svārstās no 1 līdz 50 μm. Atkarībā no dispersijas fāzes, emulsijas iedala:

Emulsijas stabilitāti var veicināt, pievienojot emulgatoru. Tas samazina dispersijas fāzes brīvo enerģiju, tādējadi samazinot starpfāzu virsmas spraigumu. Emulgators to paveic pateicoties savai difīlajai molekulas uzbūvei — tā ir gan hidrofīla, gan hidrofoba. Tādējādi tā spēj nostāties starp dispersijas fāzi un vidi, un līdz ar to pilieniņu izkliede ir labāka, un samazinās to tieksme atslāņoties.

Ziedes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziede

Ziede (ang. salve, ointment, liniment, unguent, paste, latl. Unguentum, Unguenta) ir mīksta zāļu forma ārīgai lietošanai, kas sastāv no aktīvās vielas un palīgvielām, kuras nodrošina nepieciešamo konsistenci, kušanas temperatūru un apjomu (veido ziedes pamatu). Ziedes iedala:

  • pēc to medicīniskā pielietojuma — ārstnieciskās (dermatoloģiskās, acu u.c.), kosmētiskās (ādas mitrināšanai, barošanai u.tml.), aizsargziedes (UV starojums, aukstums u.tml.);
  • pēc tās pamata tipa — hidrofīls, hidrofobs vai emulsijveida pamats;
  • pēc tās dispersās sistēmas — homogēnas (sakausējumi, šķīdumi) un heterogēnas (emulsijas, suspensijas, kombinētas) ziedes.

Pagatavošanas tehnoloģija ir atkarīga no aktīvās vielas un palīgvielu individuālajām īpašībām un to mijiedarbības, nepieciešamās konsistences un ziedes pielietojuma īpatnībām. Ja ziedi ne tikai samaisa, bet arī uzputo, tad veidojas krēms, ko visbiežāk pielieto kosmētiskiem nolūkiem. Par pastām sauc ziedes, kuru sastāvā nešķīstošās pulverveida vielas pārsniedz 25% no visas ziedes masas, kas rezultējas ar ļoti blīvu konsistenci. Izšķir arī acu ziedes, kuru pagatavošanā ir jāievēro īpaši liela rūpība, jo šai zāļu formai ir nepieciešama pilnīga sterilitāte.

Supozitoriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Supozitorijs ar eikaliptolu

Supozitorijs (ang. suppository, lat. suppositorium) ir mīksta un dozēta zāļu forma, ko ievada pārsvarā dabiskos ķermeņa dobumos. Supozitorijus var gatavot ar 3 metodēm — veltnējot, lejot formās vai presējot. Supozitorijus pēc ievadīšanas veida iedala 3 grupās:

  • rektālie supozitoriji (lat. suppositoria rectalia) jeb tapiņas;
  • vaginālie supozitoriji (lat. suppositoria vaginalia) jeb lodītes;
  • irbuļi (lat. bacilli) jeb nūjiņas, ko ievada urīnizvadkanālā (ang. urethra), deguna vai auss atverē.

Zirnīši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sena zāļu forma zirnīši likopodija pulverī

Zirnīši (lat. pila, pumba) ir sena zāļu forma, kura tika izmantota pirms tablešu izveidošanas, tā ir dozēta zāļu forma iekšķīgai lietošanai, kas izgatavoti no plastiskas masas mazu lodīšu veidā. Tiem ir jābūt pilnīgi apaļiem ar gludu, sausu virsmu, vienāda lieluma un šķērsgriezumā tiem jābūt vienveidīgiem. Zirnīšus veido aktīvā zāļu viela kopā ar palīgvielām, kas nepieciešamas formas veidošanai.

Sterilās vai aseptiski gatavojamās zāļu formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sterilo vai aseptiski gatavojamo zāļu formu grupā ietilpst:

  • injekciju šķīdumi un infūziju šķīdumi (intravenous therapy);
  • acu pilieni (eye drops);
  • zāļu formas jaundzimušiem un bērniem līdz 1 gada vecumam.

Pagatavošanas process no citām zāļu formām atšķiras ar to, ka traukiem, telpai un izmantojamām vielām un zāļu vielām ir jābūt sterilām, gatavošanas telpa ir atsevišķi no citām un pagatavotās zāļu formas, ja nepieciešams, sterilizē. Injekciju šķīdumus mūsdienās pārsvarā gatavo rūpnieciski.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Metodiskie norādījumi. 16 tabulas. Sastādītāji: Dr.pharm. V.Šidlovska, Dr. pharm. A.Felsbergs. — LMA, 1998.
  • Maizīte Jānis. Ievads praktiskajā farmācijā ar receptūru. — Rīga: Grāmatu apgāds, 1946. — 288 lpp.
  • Melzobs M.., A.Palins, J. Baltkājis. Receptūra.- Rīga: Zvaigzne, 1981. — 312 lpp
  • Sandell E. Pharmaceutics. — Stockhlm: Swedish Pharmaceutical Press, 1982.
  • Aptieku darbības noteikumi. Ministru kabineta noteikumi Nr.288. Rīgā 2010.gada 23.martā (prot. Nr.15 33.§). Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=207397
  • Noteikumi par zāļu ražošanas un kontroles kārtību, par zāļu ražošanu atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas prasībām un profesionālo pieredzi un kārtību, kādā zāļu ražošanas uzņēmumam izsniedz labas ražošanas prakses sertifikātu. Ministru kabineta noteikumi Nr.304 . Rīgā 2006.gada 18.aprīlī (prot. Nr.22 21.§). Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=134261