Apūle

Apūles pilskalns

Apūle, arī Apole (lietuviešu: Apuolė, latīņu: Apulia) atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas. Apūle ir senākā Lietuvas apdzīvotā vieta, kas pirmo reizi, līdz ar citu kuršu pili — Ezerpili (tagadējā Grobiņa), minēta 854. gadā.

Vēsture

Apūles atrašanās vieta Kursas kartē (Ceklis)

Hamburgas un Brēmenes bīskaps Rimberts ap 875. gadu ir sarakstījis darbu “Svētā Ansgara dzīve” (Vita st. Anskarii) par sava priekšgājēja Romas pāvesta legāta Ansgara (801-865) piedzīvoto un par vēsturiskajiem notikumiem Ziemeļeiropā šajā laikā. Tajā vēstīts par zviedru vikingu kēniņa Olava (sveakungen Olof) uzbrukdamu kuršu "karaļvalsts pilsētai" (latīniski: urbs regni) Ezerpilij (Seeburg), ko aizstāvējuši 7000 karavīru un Apūlei (Apulia), ko aizstāvējuši 15 000 karavīru. Pēc sakāves kurši apņēmās, tāpat kā agrāk, turpmāk maksāt kunga tiesu (censum) zviedru kēniņam un atzīt sevi par tā pavalstniekiem.

Arheoloģiskie izrakumi

1931.gada vasarā zviedru un lietuviešu arheologi Birgera Nermana (Birger Nerman) vadībā veica izrakumus Apūles pilskalnā. Tas bijis apdzīvots no m.ē. 3. gadsimta, pirmā koka pils celta ap 600. gadu.

Viduslaiku festivāls

Kopš 2004. gada Apūlē notiek viduslaiku festivāls Apūle 854 (Apuolė 854).

• 
  1931. gada arheoloģisko izrakumu laikā
• 
  Viduslaiku festivāls "Apūle 854"
• 
  Kuršu un zviedru vikingu kaujas imitācija viduslaiku festivālā "Apūle 854"

Literatūra

• Nerman, Birger, Sveriges rikes uppkomst. Stockholm 1941, 189 un 199 lpp.
• Nerman, Birger, Sveriges första storhetstid. Stockholm 1942, 67-72 lpp.
• Raulinaitis, Zigmas. Apuolės užpuolimas. Brooklyn, 1972

Skatīt arī

• Kurzemes senvēsture

Ārējās saites

• Lietuviešu vēsturiskie komiksi par Apūles pili Arhivēts 2012. gada 4. augustā, Wayback Machine vietnē.