Divpadsmit apustuļi, katrs ar savu viduslaikos viņam piedēvēto "Apostolikum" daļu (Getingenas altārglezna "Baskāju altāris" / Göttinger Barfüßeraltar, 1424)
Apustuļu ticības apliecība pastāvēja kā īss kristīgās ticības formulējums jau 3. gadsimta sākumā. Baznīcas tradīcija tās autorību attiecina uz apustuļiem, no kā arī radies tās nosaukums. Tam par pamatu varētu minēt faktu, ka latīņu valodā, to veidoja divpadsmit teikumi, un katra teikuma autorību piedēvējot vienam Jēzus Kristus apustulim. Tomēr Baznīcas vēsturnieki uzskata, ka Apustuļu ticības apliecības pamatā ir jau 2. gadsimtā skaitītā Romas ticības apliecība. Kāds noteikts autors nav zināms, tomēr, tā kā šī apliecība iesākumā nākusi no Romas draudzes un izmantota kristībām, tad varētu pieļaut, ka tās autors ir nezināms 1. un 2. gadsimtu mijas vietējās kristiešu draudzes loceklis. Par papildus apstiprinājumu šīs apliecības uzrakstīšanai Romā vai tās tuvumā liecina tas, ka ticības apliecība ir oriģināli tapusi latīņu valodā.
Apustuļu ticības apliecība tiek uzskatīta par senāko, jo tā radusies uz Romas kristības apliecības pamata un to neilgi pēc 2. gadsimta vidus lietoja gan Romā, gan Ziemeļāfrikā (Tertuliāns), gan Gallijā (Irenejs), gan arī Mazāzijā. Tā reaģē uz sava laika pamatstrīdiem un formulē aizstāvību pret maldiem. Tās otrais, Jēzus Kristus apliecinošais ticības artikuls rāda, ka tolaik bija svarīgi uzsvērt Jēzus kā Pestītāja dzīves mērķa piepildījuma nozīmi.
Tolaik, līdzīgi Trīsvienības mācībai arī kristoloģijai vēl nebija nostiprinātu terminu, kaut gan daudzus jau lietoja. Kaut gan Austrumu kristietībā šī ticības apliecība ir ievērojami mazāk pazīstama, tā ir autoritatīva gan Rietumu, gan Austrumu kristietībai. Tās autoritāti apšauba tikai galēji ekstremālas jaunbaznīcas un novirzieni.
Mūsdienās, draudzēs (pārsvarā Latvijas luterāņu), dievkalpojumu kārtībā, tiek lietots 8. gadsimta Apustuļu Ticības apliecības variants. Tam gan latviešu valodā ir vairāki tulkojumi.
Līdz Reformācijai (un vēl aizvien katoļticībā) Apustuļu ticības apliecība tika sadalīta divpadsmit daļās. Mārtiņš Luters kardināli mainīja skatu uz šo ticības apliecību. Viņš iedalīja apliecību trīs daļās, aplūkojot šo ticības apliecību Dieva Trīsvienības personu fokusā. Apustuļu ticības apliecība ir viena no luterāņu ticības apliecību kopuma, Vienprātības grāmatas, daļām.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas tulkojums
Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju;
Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju,
un uz Jēzu Kristu, Viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu,
kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas;
cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris un apbedīts;
un uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
nokāpis ellē; trešajā dienā augšāmcēlies no miroņiem;
uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas,
no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
Es ticu uz Svēto Garu,
Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu, kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apustuļu ticības apliecība.
