Ar G proteīniem saistītie receptori

Vikipēdijas lapa

Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.

Piemēram, redzes nodrošināšanā piedalās ar G proteīnu saistītais receptors rodopsīns, kura dabīgais signāls ir gaismas fotons, kas tālāk aktivizē ķīmisku pārvērtību kaskādi, kura izpaužas kā redze. Savukārt garšas nodrošināšanā piedalās trīs veidu receptori, kuri attiecīgi uztver savienojumus, kurus sagaršojam kā saldus, rūgtus un gardus. Pārējās divas garšas — sāļu un skābu — sajūt ar attiecīgo vielu piesaisti jonu kanālu receptoriem, kuri uzver nātrija un ūdeņraža jonus. Tieši ar receptoru dažādību un daudzumu, kas atbild par ožas nodrošināšanu, var izskaidrot dažu dzīvnieku spēju saost daudz labāk un diferencētāk.

Bez maņu receptoriem ir vēl pazīstami aptuveni 250 dažādi ar G proteīnu saistītie receptori, uz kuriem iedarbojas neirotransmiteri, peptīdi un citas signālmolekulas. Ar to starpniecību tiek regulētas daudzas fizioloģiskās organisma funkcijas, līdz ar to padarot tos par būtiskiem mērķiem daudzām zāļu vielām. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ehlert, Frederick J. Affinity and Efficacy : The Components of Drug-receptor Interactions 1. – 18. lpp. ISBN 978-9814322560