Peptīdi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Samērā vienkāršs peptīds — oksitocīns

Peptīdi (grieķu: πεπτος (peptos) — 'barojošs') ir vielas, kuru molekulas sastāv no ķēdē savienotiem divu vai vairāku aminoskābju atlikumiem. Saites, kas savā starpā saista aminoskābju atlikumus, sauc par peptīdsaitēm —C(O)NH—. No divām aminoskābēm sastāvošus peptīdus sauc par dipeptīdiem, no trim — par tripeptīdiem utt. Peptīdus, kuru molekulās ir līdz 20 aminoskābju atlikumu, dēvē par oligopeptīdiem, bet peptīdus ar garāku ķēdi — par polipeptīdiem. Ja aminoskābju atlikumu ir vairāk par 50, tādus polipeptīdus parasti sauc par olbaltumvielām.

Hipotēzi par to, ka peptīdi sastāv no aminoskābēm, izvirzīja vācu ķīmiķis Hermanis Emils Fišers 1900. gadā, bet 1905. gadā viņš izstrādāja peptīdu sintēzes metodi laboratorijā. Fišers ieteicis arī pašu terminu 'peptīds'.

Daudziem peptīdiem piemīt liela bioloģiska aktivitāte. Pēc bioregulējošās iedarbības peptīdus iedala peptīdu hormonos (oksitocīns, vazopresīns, glikagons), apetīti un gremošanas procesus regulējošos peptīdos (gastrīns, leptīns), neiropeptīdos (endorfīni, enkefalīni) u.c.