Ārijs[nepieciešama atsauce] jeb Arejs (grieķu: Ἄρειος; dzimis 256. gadā, miris 336. gadā) bija berberu izcelsmes Aleksandrijas kristiešu garīdznieks, kurš radīja teoloģisku doktrīnu, kas pazīstama kā ariānisms, ko kristīgā baznīca atzina par ķecerību. Ārijs savus uzskatus definēja ap 323. gadu sarakstītajā darbā Thalia, no kura mūsdienās saglabājušies daži fragmenti.
Dzimis Kirenaikā, mācījies pie Antiohijas Lukiāna. Pirms 311. gada ieradās Aleksandrijā, kur izvirzījās par vienu no kristiešu līderiem. Izplatoties Ārija mācībai, Aleksandrijas bīskaps Aleksandrs izslēdza Āriju no baznīcas, tomēr līdz ar viņu baznīcu pameta ievērojams skaits sekotāju. Ārijs devās uz Palestīnu, kur turpināja izplatīt savus uzskatus. 325. gadā imperatora Konstantīna organizētajā Pirmajā Nīkajas koncilā Ārija uzskati tika nosodīti, bet pats Ārijs tika izsūtīts uz Ilīriju. Vēlāk Ārijam tika ļauts atgriezties no izsūtījuma, tomēr drīz pēc tam viņš pēkšņi mira.