Ķecerība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Goija: Inkvizīcija tiesā ķecerus

Ķecerība vai herēze (no grieķu: αἵρεσις — „izvēle“) — maldu mācība, apzināta novirze no vispārpieņemtā ticības kanona un atšķirīgs, attiecīgi "nepareizs" pamatpostulātu traktējums. Latviešu literatūrā plašāk lietots termins ķecerība (no gr. καθαρός - "tīrs", "šķīsts"; latviešu valodā ienācis no vācu: Ketzer).

Attiecīgi:

  • Heresiarhs (sengr. αἱρεσιάρχης) — ķeceru kopienas, sektas garīgais līderis;
  • Herētiķis, jeb ķeceris (sengr. αἱρετικός) — ķeceru kopienas loceklis, ķecerības piekritējs.

Jēdziena etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji vārds nozīmēja „virziena izvēle“, un Palestīnas jūdeohellēniskajā vidē ar to apzīmēja gan dažādas filozofijas skolas, gan iekšējos strāvojumus dažādās reliģijās (piemēram, jūdaismā iekšējās reliģiskās partijas: farizejus un sadukejus), līdzīgi tam, ko mūsdienās apzīmē ar jēdzienu "sekta". Šādā nozīmē m.ē. pirmajā gadsimtā jūdi kristiešus dēvēja par „nacariešu ķeceriem“ (t.i. „nacariešu sektu“).

Negatīvu nozīmi apzīmējums iegūst Jaunajā derībā, jo tika uzskatīts, ka pestīšanu var iegūt tikai caur Kristu, un citu alternatīvu nav — Kristus noliegšana noved pie pazušanas. Apustulis Pēteris raksta par „samaitājošo herēzi“ (2. vēst. 2:1), gan sv. Pāvils herēzi ierindo vienā kategorijā ar tādiem grēkiem kā maģija un elku pielūgsme (vēst galil. 5:20). Kristīgā Baznīca sāka par „ķecerību“ dēvēt idejas, kuras it kā atzina Dievu, bet noraida kādu no Baznīcas pamatdoktrīnām.

Viduslaikos abas ortodoksās Baznīcas — Romas katoļu un Grieķu katoļu (pareizticīgā) — viena otru uzskatīja par ķeceriem, kā arī daudzās gnostiķu un maniheju (kataru) sektas, bez tam abas Baznīcas par ķeceriem uzskatīja visus protestantus.

Islama ķeceru sektas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abi lielākie ortodoksie islama strāvojumi - sunnīti un šiīti, - viens otru uzskata par ķeceriem. Bez tam ir virkne mazāku sektu, kuras abi ortodoksālie virzieni uzskata par ķeceriem:[nepieciešama atsauce]

  • Ismaelīti
  • Vahabīti
  • Sūfiji
  • Bahaisti
  • Karmati
  • Mutazili

Jūdaisma ķeceru sektas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Walter Bauer. A Greek-English Lexicon of the New Testament and Other Early Christian Literature. 3d ed., edited and revised by Frederick William Danker, 2000
  • Christoph Auffarth. Die Ketzer. - C. H. Beck Verlag, München 2005, ISBN 3-406-50883-9
  • Alfonso de Castro. Adversos omnes haereses libri XIV - Paris 1534, Antwerpen 1556
  • Martin Mosebach. Häresie der Formlosigkeit. Die römische Liturgie und ihr Feind. - Wien, 2002. ISBN 3-85418-102-7
  • Теологический энциклопедический словарь. Ред. Уолтер Элвелл. Москва: Ассоциация «Духовное возрождение», 2003. С. 440.
  • прот. Иванцов-Платонов «Ереси и расколы первых веков христианства» - Москва, 1878

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]