Arguloida
| Arguloida | |
|---|---|
|
| |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Žokļkājvēži (Maxillopoda) |
| Apakšklase | Karputis (Branchiura) |
| Kārta | Arguloida |
| Iedalījums | |
|
| |
Arguloida ir žokļkājvēžu apakšklases - karputu (Branchiura) vienīgā recentā kārta. Karputis mēdz dēvēt arī par zivjēžiem, zivjutīm. Karputis sastopamas kā saldūdeņos, tā sāļūdeņos, tās ir īslaicīgi zivju ārējie parazīti (ektoparazīti).
Morfoloģija
[labot | labot pirmkodu]Ķermeņa ārējā uzbūve skaidri liecina par pusparazītisku dzīvi, kā arī par to radniecību ar airkājiem. Ķermenis plakans, ovāls, 2–10 mm garš. Galva saplūdusi ar pirmo krūšu segmentu. Trīs segmentu krūšu nodalījumam ir trīs pāri divzarainu peldkāju. Pakaļējais ķermeņa nodalījums ir nesegmentētais divdaļīgais vēders. Augšžokļi pārveidojušies par stiletiem, bet pirmais žokļkāju pāris par spēcīgiem piesūcekņiem. No olas izšķīlies kāpurs maz atšķiras no pieauguša dzīvnieka.
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Apakšklasē ir ~200 sugu. Latvijā konstatētas 2 sugas: Karpu zivjēdis (Argulus foliaceus) un Lašu zivjēdis (Argulus coregoni).[1]
- kārta Arguloida
- dzimta Argulidae
- ģints Argulus
- ģints Dolops
- ģints Chonopeltis
- dzimta Dipteropeltidae
- ģints Dipteropeltis
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. 6. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 161. lpp.