Arktūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arkatūras kolonnu josla. Dmitrija katedrāle Vladimirā.

Arktūra (vācu: Arkatur, no franču: arcature — 'arku rinda'), arkatūras josla, arkatūras frīze, arkatūras kolonnu josla ir nepārtraukta vai posmota dekoratīvu māņarku rinda uz ēku fasādēm vai iekštelpu sienām. Pamatveids ir aklā arkatūra (aklā arkāde), kuru veido elementi, kas plastiski nostiprināti uz sienas virsmas. Atsevišķos gadījumos starp arkatūru un sienu paliek neliela necaurejama sprauga. Arkatūra var būt posmota vai arī nepārtraukta. Pēdējā var būt arkatūras joslas vai frīzes veidā, kas papildināta ar uz kronšteiniem balstītam kolonnām. Šāds arkatūras risinājuma veids ir raksturīgs, piemēram, Vladimiras-Suzdaļas kņazistes baznīcu arhitektūrai, kur šads arkatūras dekora noformējums guva plašu pielietojumu. Šāds fasāžu un iekštelpu sienu dekoratīvas posmošanas veids raksturīgs arī Senajos Austrumos, viduslaiku Eiropā, Mazāzijā un citur. Par piederību noteiktam laikmetam liecina arkas forma — apaļā (romānika), lauztā (gotika) u.c.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ilustrētā vārdnīca». www.artermini.lv. Skatīts: 2019-03-08.