Armēnijas—Gruzijas karš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gruzija ar strīdīgo teritoriju (3).

Armēnijas-Gruzijas karš notika 1918. gada decembrī starp Gruzijas Demokrātisko Republiku un Armēnijas Pirmo republiku.

Osmaņu uzbrukuma kritiskajā posmā, 1918. gada jūnijā Armēnija ar Gruziju vienojās, ka gruzīnu karaspēks ieņems armēņu apdzīvotos Lori un Ahalkalaki rajonus, aizsargājot pieejas Tbilisi un armēņu iedzīvotāju dzīvības. Osmaņiem aizejot no Kaukāza 1918. gada rudenī, gruzīni atteicās šos rajonus atbrīvot un iebruka vēl citos turku atstātajos rajonos, kurus apdzīvoja armēņi.

Pēc vairākām sadursmēm, 1918. gada 5. decembrī sākas karš, armēņiem iebrūkot Borčali un Ahalkalaki apgabalos, kuros iedzīvotāju vairākums bija armēņi. Britu spiediena rezultātā decembra beigās karš beidzās. Abu valstu attiecības daļēji normalizēja 1919. gada 9.—17. janvāra miera sarunas Tbilisi. Lori apgabala daļā pasludināja neitrālu zonu, Ahalkalaki un Borčali apgabala lielākā daļa paliek Gruzijas sastāvā. Armēnija iegūst niecīgu teritoriju. Par strīda risinājumu bija jālemj Parīzes miera konferencei. 1920. gada beigās, kad Armēnijai draudēja sakāve karā ar Turciju, gruzīni ieņēma šo neitrālo teritoriju.