Pāriet uz saturu

Artūrs Uškāns

Vikipēdijas lapa
Artūrs Uškāns
Galvenā informācija
Dzimis 1966. gada 11. februārī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri folkmūzika, folkroks
Nodarbošanās mūziķis, mūzikas producents, komponists
Instrumenti balss, ģitāra, akordeons, stabule, dūdas, taustiņinstrumenti, kokle, vijole
Darbības gadi 1981. - pašlaik
Izdevēji Izteiksme, Upe, Lauska, MicRec, Laimas Muzykanti, Etnozoom
Darbība ar

Artūrs Uškāns (dzimis 1966. gada 11. februārī Rēzeknē) ir latviešu mūziķis, folklorists, komponists, aranžētājs un multiinstrumentālists, producents, sabiedriskais un kultūras darbinieks. Muzikāli darbojas paša dibinātajā un vadītajā grupā "Laimas Muzykanti" (kopš 1995. gada), ansambļos "Ducele" (kopš 2016. gada), "Ogas" (kopš 2022. gada) un “Jumalo Jazz Orchestra” (kopš 2024. gada). Vada Vaboles pagasta etnogrāfisko ansambli "Vabaļis" (kopš 2006. gada). Producē Pasaules mūzikas projektu "EtnoZoom". Organizē ikgadējo Starptautisko Tautas muzikantu saietu Augšdaugavas novada Vabolē (kopš 2003. gada).

1986. gadā Artūrs Uškāns absolvējis Rēzeknes Mūzikas un mākslas vidusskolu, iegūstot kordiriģenta, mūzikas skolotāja un solfedžo pasniedzēja specialitāti. Fakultatīvi, komponistes Līgas Liepiņas klasē, apguvis kompozīciju. 2000. gadā beidzis Daugavpils Universitātes (DU) Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Informātikas nodaļu, iegūstot informātikas skolotāja un multimediju speciālista profesionālo kvalifikāciju. Vēlāk studējis DU profesionālajā maģistra studiju programmā „Sabiedrības un iestāžu vadība”.

Muzikanta karjeru A. Uškāns sācis kā Rēzeknes rajona Kaunatas ciema estrādes ansambļa (1985—1986) un Rēzeknes rajona kultūras nama estrādes orķestra „Uškāna jaunskunga kapela” (1987—1992) vadītājs. No 1994. līdz 2009. gadam strādājis Daugavpils Universitātes Informātikas katedras Multimediju centrā kā multimediju speciālists. No 2002. līdz 2009. gadam A. Uškāns DU Mūzikas un mākslu katedrā vadījis studiju kursus „TV reklāma” un „Skaņa multimedijos”. 1995. gadā dibinājis folkroka grupu Laimas Muzykanti, savukārt, 2006. gadā — Vaboles pagasta (Augšdaugavas novads) Etnogrāfisko ansambli „Vabaļis”. Kopš 2007. gada darbojas kā privātuzņēmējs — IK „Latgolys Zvaigzne”, un biedrības „Latgalīšu Etnokulturys centrs” vadītājs. Kopš 2009. gada mūzikā darbojas kā mūziķis, komponists, aranžētājs un producents grupās un projektos Laimas Muzykanti, „Ducele“, „Ogas“, „EtnoZoom“, „Jumalo Jazz Orchestra“. Darbojas kā komponists, meistarklašu vadītājs un sesijas mūziķis citos mūzikas un kultūras projektos. Kopš 1995. gada, sadarbībā ar Latvijas teātriem un režisoriem, darbojas kā teātra mūzikas komponists.

Radošā darba pieredze un sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbība folkroka grupā „Laimas Muzykanti”

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artūrs Uškāns ir grupas "Laimas Muzykanti" dibinātājs, mūziķis un mūzikas producents. Grupas lielākie sasniegumi pastāvēšanas vēsturē:

  • Albums “Turu buru!” (izdevniecība “Lauska”, Rīgā, 2023). Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” nominants Tautas un Pasaules mūzikas kategorijā.
  • Dalība XXIII Ziemas Olimpisko spēļu Phjončanā kultūras programmā Dienvidkorejā (2018) (5 koncerti). Ar VKKF atbalstu.
  • Dalība 10. Starptautiskajā folkloras festivālā “Sharq Taronalari” Samarkandā, Uzbekistānā (2015). Ar VKKF atbalstu.
  • Tautas mūzikas apdares un oriģināldziesmas grupas „Laimas Muzykanti” CD projektā “Rodi” (izdevniecība “Lauska”, Rīgā, 2015)
  • Koncerti 55. Austrālijas Latviešu Kultūras dienu ietvaros Sidnejā, 2014. — 2015.;
  • Koncerttūres, koncerti un dalība festivālos Latvijā, Lietuvā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Turcijā, Polijā, Ungārijā, Baltkrievijā, Krievijā, Vācijā, Itālijā u.c., 1996. — 2025.;
  • Mūzikas video „Sorgeņģeļs”, mūzika, teksts, režisors (LTV, 2012);
  • Tautas mūzikas apdares autors un izpildītājs dziesmai „Muote” CD projektā „Sviests III”, izp. „Laimas Muzykanti” (izdevniecība „Lauska”, 2009);
  • Tautas mūzikas apdares un oriģināldziesmas grupas „Laimas Muzykanti” CD projektā “Gonam gona” (izdevniecība “Izteiksme”, Rīgā, 2003) — Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas nominācija “Labākais Mūsdienu tautas mūzikas albums 2003”;
  • Dalība un tautasdziesmu apdares tautas mūzikas CD projektā “Alus Dziesmas” (2001) (“Latviešu tautas mūzikas kolekcija”, izdevniecība “UPE”, Rīgā), Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par labāko folkloras albumu 2001. gadā;
  • Dalība un tautasdziesmu apdares tautas mūzikas CD projektā “Danco Dievis” (2000), (“Latviešu tautas mūzikas kolekcija”, izdevniecība “UPE”, Rīgā).

Darbība grupā "Ducele"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artūrs Uškāns grupā "Ducele" kā mūziķis un līdzaranžētājs darbojas kopš 2017. gada. Kopš tā laika ir izdoti grupas albumi:

Darbība grupā "Ogas"

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artūrs Uškāns grupā "Ogas" kā mūziķis, producents, komponists un aranžētājs darbojas kopš 2022. gada. Kopš tā laika ir izdoti grupas albumi:

  • “Ok, laime!”, izdevniecība "Lauska" (2024) — 2025. gadā albums godalgots ar Zelta Mikrofona balvu kategorijā "Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums", tai pašā gadā gadā "Ogas" nominēta "Gamma" balvai nominācijā "Tautas mūzika/folks".
  • “Laikarati”, izdevniecība "Lauska" (2023)

Projekts EtnoZoom

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etnomūziķa, komponista, aranžētāja, producenta Artūra Uškāna (Art U) un skaņu režisora un producenta Edgara Skrāģa Pasaules mūzikas projekta „EtnoZoom“ ideja radās, sadarbojoties ar Latvijas un Latvijā rezidējošiem vai koncertējošiem ārvalstu mūziķiem. Projekts apvieno vienā skaņdarbā latviešu tautasdziesmas ar citu pasaules valstu folkloru. Līdz šim projekta ideju ir atbalstījuši Latvijas mākslinieki Intars Busulis, Ieva Akuratere, Renārs Kaupers, Kristīne Kārkle – Kalniņa, latviešu mūziķe ar azerbaidžāņu saknēm Leila Alijeva, grupas Māsas Dimantas, Ducele, Laimas Muzykanti, vīru kopa Vilki, Laiksne u.c. Ārzemju mākslinieki pārstāv Somiju, ASV, Gruziju, Sardīniju, Baltkrieviju, Franciju, Panamu, Senegālu, Japānu, Azerbaidžānu, Igauniju, Lielbritāniju u.c. valstis. Skaņdarbi tiek sadalīti mākslinieku duetos — viens latviešu, viens ārvalstu mūziķis.

Projekts bāzējas uz ideju ierakstu studijā ierakstīt a cappella konkrētā tonalitātē, tempā un taktsmērā iedziedātas tautasdziesmas, kuras atsevišķi, katrs savā pasaules vietā izpilda Latvijas un ārvalstu mākslinieki. Latvijā, studijā Etnisko Skaņu laboratorija, tiek veikta ierakstītā materiāla apstrāde, akustiska un/vai elektroniska iedziedātā materiāla aranžēšana, miksēšana, māsterēšana. Pēc iespējas katrai kopdziesmai tiek veidots videoklips.

Mūzikas autors teātra izrādēm

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Danskovīte "Mazpiļsāta" (rež. J. Rijnieks), 2024., Pannas teātris;
  • A. Brigadere "Spreideits" (rež. M. Korsiets), 2022., Daugavpils teātris;
  • A. Migla, V. Rūmnieks “Ērkšķu krekls, zvaigznes ceļš” (rež. I. Uškāne), 2015., Teātra trupa "III variants";
  • A. Upīts “Dzimumdienas rītā” (rež. I. Uškāne), 2014., Teātra trupa "III variants";
  • Tomčiks „Nirnberga. 2013” (rež. H. Petrockis), 2013., Daugavpils teātris;
  • R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos. Millenium.” (rež. I. Uškāne), 2013., Teātra trupa "III variants";
  • V. Šekspīrs, M. Zīle „Vosorys saulgrīžu burvesteibys” (rež. O. Šapošņikovs) 2012., Daugavpils teātris;
  • P. Putniņš “Gaidīšanas svētki” (rež. I. Uškāne), 2012., Teātra trupa "III variants";
  • M. Zīle „Rūžys byudu golūs” (rež. P. Krilovs), 2012., Daugavpils teātris;
  • Ē. E. Šmits “Oskars un Rozā dāma” (rež. H. Petrockis), 2011., Daugavpils teātris;
  • Dž. B. Pristlijs “Tā turpiniet, māt!” (rež. I. Uškāne), 2014., Teātra trupa "III variants";
  • K. Jokste „Klepernīku pogosta zvaigzne” (rež. H. Petrockis) 2010., Daugavpils teātris;
  • R. Blaumanis "Velniņi" (rež. V. Jansons) 2008., Daugavpils teātris — Latvijas Teātra gada balvas „Spēlmaņu nakts 2008” nominācija „Gada labākā teātra mūzika”
  • „Es ticu mūsu kopējai zvaigznei” V. Visocka dziesmu aranžējumi (rež. V. Dupaks) 2008., Daugavpils teātris;
  • A. Korovkins “Lelle līgavai” (rež. V. Hramņikova), 2007., Daugavpils teātris;
  • A. Švarcs “Pelnrušķīte” (rež. J. Kaijaks), 2007., Daugavpils teātris;
  • J. O’Nīls “Garas dienas ceļš uz nakti” (rež. H. Petrockis), 2005., Daugavpils teātris;
  • T. Stopards “Īstais inspektors Haunds”, (rež. I. Uškāne), 2004., Teātra trupa "III variants";
  • R. Blaumanis “Zagļi”, Daugavpils Valsts teātrī (rež. H. Petrockis), 2001., Daugavpils teātris;
  • Dž. B. Pristlijs “Roze un Kronis”, (rež. I. Uškāne), 2001., Teātra trupa "III variants";
  • H. Paukšs “Trīs kāposti”, (rež. I. Uškāne), 1999., Teātra trupa "III variants";
  • A. Pleijele ”Daži vakari zem saules”, (rež. I. Uškāne), 1999., Teātra trupa "III variants";
  • J. Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks”, (rež. I. Uškāne), 1999., Teātra trupa "III variants";
  • M. Zīverts “Minhauzena precības”, (rež. I. Uškāne), 1998., Teātra trupa "III variants";
  • A. Červinskis "Krustiņi un Nullītes", (rež. I. Uškāne), 1998., Teātra trupa "III variants";
  • K. Skalbe “Kaķīša dzirnavas”, (rež. I. Uškāne), 1995., Teātra trupa "III variants".
    • Komponists deju uzvedumam "Viedvasara" Xiaomi arēnā XIII Skolēnu Dziesmu un deju svētkos, Rīgā, 2025;
    • Folkloras, mūzikas un kora dziedāšanas nodarbību vadītājs Austrālijas latviešu 19., 20., 25., 31., 32. 3x3 saietos un Annas Ziedares latviešu Vasaras vidusskolā, Adelaidē; latviešu folkloras mūzikas ansambļu un tautas deju klubu organizētājs Sidnejas, Melburnas, Brisbenas un Adelaides latviešu centros Austrālijā. 2000.—2002., 2006.—2007., 2011.—2015.;
    • Tautas mūzikas apdares un aranžējumi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku koncertos „Tēvu laipas” un „Līgo!”, 2013;
    • Producents, tautas mūzikas apdaru un oriģināldziesmu autors un mūziķis grupas „Laimas Muzykanti” CD projektā “Orkla bolss” (izdevniecība “UPE”, Rīgā, 2007), Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas nominācija “Labākais Mūsdienu tautas mūzikas albums 2007”;
    • Tautasdziesmu apdares Latgales programmai “Pi Dīveņa gari goldi…” deju uzvedumam “Četri meti” Dailes teātrī, Rīgas 800 gadu jubilejai veltītajos Dziesmusvētkos, 2001. gads;
    • Tautasdziesmu apdares Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku Latgales deju programmai, 1998. gads;
    • Instrumentālo kompozīciju, dziesmu un dziesmu tekstu autors, tautasdziesmu apdares koriem, instrumentālajiem un vokāli instrumentālajiem tautas mūzikas ansambļiem, 1982—2025 u.c.;
    • Ikgadējo Starptautisko Tautas muzikantu svētku rīkotājs un vadītājs Vabolē, 2003.—2015.;
    • Instrumentālās mūzikas autors TV raidījumiem un dokumentālajām filmām, 1994.—2014.;
    • Dalība ar ģimeni LNT šovā „Dziedošās ģimenes” (2. vieta), 2009.;
    • Folkloras eksperts un komponists projekta „EKPI Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas LLB-1-063 projekta "Sociāli kulturālā tīkla uzlabošana Zarasu, Braslavas un Daugavpils pierobežu reģionos, piesaistot jauniešus un aktivizējot vietējās pašvaldības" ("The Joy of Mobility" — „Prieks kustībā”) ietvaros, 2012.—2013.;
    • Radio autorprogrammas par pasaules tautu folkloru „Spaiti” veidotājs un vadītājs „Latgales Radio” („Latgolys Radeja”) ēterā, 2008.—2010.;
    • Latvijas delegācijas dalībnieks II Vispasaules Folkloriādē Tokijā, Japānā, 2000.;
    • Uzvara Starptautiskajā mūzikas festivālā Music World Fivicānā (Fivizzano), Itālijā (I vieta vokāli instrumentālo folkloras ansambļu konkursā), 1999.;
    • Kopš 1997. gada — folkloras ekspedīcijas pa Latgali, folkloras materiālu un datu krāšana un apkopošana ierakstu no folkloras ekspedīcijām Latgalē. Vairāk nekā 32 stundas audiovizuālo materiālu, daļa no kuriem iesniegta LZA Folkloras krātuvē.

Artūra Uškāna vecāki ir mūziķis un mūzikas instrumentu labošanas meistars Antons Uškāns (1926—1993) un apģērbu piegriezēja — modelētāja Vanda Uškāne (dz. 1930). Viņam ir 2 brāļi — Vilhelms un Roberts. Dēls — Matīss.

    Ārējās saites

    [labot šo sadaļu | labot pirmkodu]