Asaru dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Asaru dzimta
Percidae (Cuvier, 1816)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
ApakšdivīzijaAsarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
ApakškārtaĪstie asari (Percoidei)
DzimtaAsaru dzimta (Percidae)
Asaru dzimta Vikikrātuvē

Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.[1] Asaru dzimtas zivis dzīvo ziemeļu puslodes kontinentos: Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tās mājo saldūdens un viegli sāļās ūdenstilpēs.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākais dzimtā ir zandarts (Sander lucioperca)

Latvijā sastopamas trīs asaru dzimtas sugas: zandarts (Sander lucioperca), asaris (Perca fluviatilis) un ķīsis (Gymnocephalus cernuus).[2] Zandarts sastopams Baltijas jūras piekrastē un līčos, kā arī ar tiem saistītajos saldūdeņos.[3] Asaris — populāra makšķernieku zivs, kas tiek audzēta arī zivsaimniecībās, sastopams saldūdeņos un jūrā pie upju ietekām.[4] Ķīsis tiek uzskatīts par zivsaimniecībām kaitīgu zivi, tas dzīvo upēs un ezeros.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asaru dzimtas zivīm ir slaids un nedaudz no sāniem saplacināts ķermenis, kas klāts ar ktenoidālām zvīņām. Tā kā asaru dzimtas zivis ir plēsīgas, tām ir arī asi zobi. Muguras spura ir sadalīta divās daļās, pirmā no tām dzeloņaina, bet otrā mīksta. Turklāt tā var būt sadalīta pilnībā vai daļēji. Vēdera spurām viens ass stars, pārējie mīksti. Anālai spurai viens vai divi stari. Ja ir otrs, tad parasti vāji attīstīts. Žaunu vāka kauli ar dzeloņiem. Lielākais dzimtā — zandarts, kura ķermeņa garums var sasniegt 130 cm, svars 20 kg.[1][5][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]