Saldūdens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens

Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%. Saldūdens sastopams upēs, ezeros, ledājos, pazemes ūdeņos. Galvenais saldūdens avots ir atmosfērā esošo ūdens tvaiku nokrišņi — lietus, sniegs.

Pieeja tīram saldūdenim ir kritisks nosacījums daudzām dzīvo organismu sugām, tai skaitā cilvēkam. Tikai 3% uz Zemes esošā ūdens ir saldūdens un aptuveni 2/3 šī saldūdens atrodas ledājos un mūžīgā sasaluma zonā. Lielākā daļa no atlikušā 1% ir pazemes ūdeņi un tikai 0,3% ir atkusis virszemes saldūdens. Ezeros atrodas septiņas astotdaļas visa virszemes saldūdens, bet lielākā daļa no atlikušā saldūdens ir purvos un ļoti neliela daļa — upēs. Atmosfērā atrodas aptuveni 0,04% saldūdens.

Saldūdens baseinos izveidojusies īpaša dzīvnieku un augu valsts, kas citos apstākļos nespēj izdzīvot. Tikai neliela daļa ūdenī dzīvojošo organismu spēj dzīvot gan sālsūdenī, gan saldūdenī.

Ūdens iedalījums atkarībā no sāls koncentrācijas (promilēs).
Saldūdens Sājūdens Sālsūdens Sālījums
<0,5 0,5—30 30—50 >50

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]