Ziemeļu puslode

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora. Uz Zemes Ziemeļu puslodē atrodas lielākā daļa sauszemes un tajā dzīvo aptuveni 88 - 90% cilvēku.

Citiem Saules sistēmas ķermeņiem par ziemeļu puslodi sauc to puslodi, kas vērsta pret to pašu Saules sistēmas invariantās plaknes jeb Laplasa plaknes pusi, pret kuru vērsts Zemes Ziemeļpols.[1] Invariantā plakne ir ekliptikas plaknei tuva plakne, kas iet caur Saules sistēmas baricentru un ir perpendikulāra Saules sistēmas kopējā impulsa momenta vektoram.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes Ziemeļu puslodes mērenajā joslā ziema caurmērā ilgst no decembra līdz februārim un vasara - no jūnija līdz augustam. Zemes perihēlijs, kurā tās orbitālā kustība ir visātrākā, ir janvārī. Teorētiski Ziemeļu puslodes ziemām tāpēc jābūt īsākām un mazāk izteiktām nekā Dienvidu puslodes ziemām līdzīgos platuma grādos. Tomēr Dienvidu puslodē atrodas vairāk okeānu platību, kas kompensē šo efektu.

Tropiskajā joslā lietus sezona notiek "vasaras" mēnešos un gada sausais periods - "ziemas" mēnešos.

Arktiskajā joslā vasarā ir vairākas dienas, kad Saule nenoriet un dažas dienas ziemā, kad Saule neparādās. Šādas fāzes ilgums variē - Ziemeļpola tuvumā šāds periods ilgst vairākus mēnešus.

Kontinenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes Ziemeļu puslodē atrodas šādi kontinenti, valstis un teritorijas:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]