Aserija

Aserija
Aserijas nocietinājumu paliekas.
Aserija
Atrašanās vieta	Horvātija
Reģions	Ilīrija
Koordinātas	44°00′36″N 15°40′11″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Ilīriešu, Romiešu
Piezīmes
Izrakumi	no 1998. gada
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Piekļuve brīva

Aserija (latīņu: Asseria) ir sena apdzīvota vieta, kas atrodas pie Benkovacas pilsētas, apmēram 30 kilometrus uz austrumiem no Zadaras, Horvātijā.

Šeit ir atrastas cilvēku apdzīvotības liecības no aizvēstures līdz vēlās Romas periodam. Pirms romiešiem Aserija bija nozīmīgs centrs Liburnijas dienvidos, kur bija apmetusies aseru cilts. Pirmajā gadsimtā tā kļuva par romiešu militāro bāzi, kas vēlāk pārtapa tirdzniecības centrā. Plīnijs Vecākais pieminēja, ka tā tika atbrīvota no nodokļu maksāšanas. Iespējams, ka tai tika piešķirts Klaudija municipalitātes statuss un pieskaitīts Klaudija ciltij.

Ir saglabājušās Aserijas nocietinājuma daļas, kā arī triumfa arka, kas tika uzcelta 113. gadā Trajāna laikā. Pilsētas mūri tika uzbūvēti pirms romiešu okupācijas. Mūru biezums atsevišķās vietās sasniedza 3 metrus. Ūdeni uz šejieni pa akveduktu piegādāja no tagadējās Lisičičas teritorijas. Izrakumu laikā tika atrasts 1. gadsimta romiešu forums. Uz vienas, no īsākajām taisnstūrveida foruma malām tika konstatēta ēka, iespējams, bazilika. Starp pilsētas paliekām tika konstatēts liels skaits kapakmeņu (ieskaitot liburniešu cipusus) un liels kvadrātveida akmens altāris. Izrakumu atradumi ir eksponēti Arheoloģijas muzejā Zadarā.

Aserijas izpēte aizsākās 19. gadsimta beigās, taču sistemātiski pētījumi sākti veikt tikai no 1998. gada un joprojām turpinās. No 2003. gada pētījumu rezultāti regulāri tiek publicēti žurnālā "Asseria". No 2010. gada tiek gatavots arheoloģiskā parka "Asseria Nova" celtniecības plāns.