Zadara
| Zadara | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||
| Zadar | |||
|
| |||
| |||
| Zadaras atrašanās vieta Horvārijā | |||
| Koordinātas: 44°6′51″N 15°13′40″E / 44.11417°N 15.22778°EKoordinātas: 44°6′51″N 15°13′40″E / 44.11417°N 15.22778°E | |||
| Valsts |
| ||
| Župānija | Zadaras župānija | ||
| Liburnu apmetne | 9. gadsimts p.m.ē. | ||
| Romas kolonija Colonia Iulia Iader | 48. gads p.m.ē. | ||
| Platība | |||
| • Pilsēta | 25 km2 | ||
| • aglomerācija | 194 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • Pilsēta | 70 779 | ||
| • blīvums | 3 003,3/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | HR-23 000 | ||
| Tālruņu kods | +385 23 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
| |||
Zadara (horvātu: Zadar), agrāk Zara, ir Dalmācijas ostas pilsēta pie Adrijas jūras Horvātijā. Saglabājušies romiešu un viduslaiku arhitektūras pieminekļi.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Kopš 9. gadsimtā p. m. ē. šeit atradās ilīriešu cilts liburnu (liburni) apmetne Jadera (Iadera). 59. gadā p.m.ē. tā kļuva par romiešu municipu, bet 48. gadā p.m.ē. — par koloniju. Līdz ar Rietumromas impērijas krišanu, Jadera iekļāvās Austrumromas impērijas kontrolē. 9. gadsimta sākumā horvātu ķēniņš Tomislavs to iekļāva agrīnajā Horvātijas valstī. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar vārdu Zara, un tā bija autonoma pilsēta te Venēcijas Republikas, te Ungārijas Karalistes sastāvā.
1202. gadā Ceturtā Krusta kara laikā krustneši Zaru ieņēma un izpostīja. Tā kā Zara bija kristiešu pilsēta, Romas pāvests Inokentijs III ekskomunicēja uzbrukuma dalībniekus.
No 1409. gada līdz 1797. gadam Zara ietilpa Venēcijas Republikā, kalpodama kā atbalsta punkts venēciešiem, sevišķi pēc osmaņu iekarojumiem mūsdienu Bosnijas teritorijā.
Zara līdz ar Venēciju 1797. gadā nonāca Hābsburgu impērijas sastāvā, un, izņemot 1805.—1813. gadus, kad to kontrolēja franči, atradās tās sastāvā līdz 1918. gadam. Hābsburgu impērijas laikā Zara bija Dalmācijas Karalistes galvenā pilsēta. Franču valdīšanas laikā Zarā tika publicēta pirmā avīze horvātu valodā — Il Regio Dalmata-Kraglski Dalmatin (1806—1810), bet 19. gadsimta beigās tā kļuva par ievērojamu horvātu kultūras centru.
Starp pasaules kariem Zara, atšķirībā no pārējās Dalmācijas, atradās Itālijas Karalistes sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sabiedrotie to bombardēja 72 reizes, gandrīz pilnībā nopostot pilsētu. Pēc kara tā nonāca Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā, bet pilsētas itāliešu iedzīvotāji aizbēga vai tika padzīti uz Itāliju.
- Liburnija (9. gs p.m.ē – 59 p.m.ē)
Romas impērija (59 p.m.ē – 476)
Austrumromas impērija (476–800)
Karolingu impērija (800–812)
Austrumromas impērija (812 – 998)
Venēcijas Republika (998–1050)
Horvātijas Karaliste (1050–1050)
Venēcijas Republika (1050–1114)
Ungārijas Karaliste (1114–1118)
Venēcijas Republika (1118–1183)
Ungārijas Karaliste (1183–1202)
Venēcijas Republika (1202–1358)
Ungārijas Karaliste (1358–1409)
Venēcijas Republika (1409–1797)
Hābsburgu monarhija (1797–1804)
Austrijas Impērija (1804–1805)
Itālijas Karaliste (1805—1814) (1806–1809)
Ilīrijas Provinces (1809–1813)
Austrijas Impērija vēlāk Austroungārija (1813–1918)
Itālijas Karaliste (1861—1946) (1918–1946)
Itālija (1946–1947)
Dienvidslāvija (
Horvātijas SR) (1947–1991)
Horvātija (1991–pašlaik)
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Zadarā dzimuši:
- Luka Modričs (Luka Modrić; 1985) — futbolists;
- Dado Pršo (Dado Pršo; 1974) — futbolists;
- Fēlikss Veingartners (Felix Weingartner; 1863—1942) — diriģents.
Sadraudzības pilsētas
[labot | labot pirmkodu]Zadaras sadraudzības pilsētas ir:
- Dandī, Skotija
- Redžo Emīlija, Itālija
- Romāna pie Isēras, Francija
- Firstenfeldbruka, Vācija
- Sēkešfehērvāra, Ungārija[2]
- Paduja, Itālija
- Ikike, Čīle
- Banska Bistrica, Slovākija[3]
- Milvoki, ASV[4]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Horvātijas 2021. gada tautskaites rezultāti..
- ↑ Agnes Bozsoki. «Partnervárosok Névsora Partner és Testvérvárosok Névsora» [Partner and Twin Cities List]. City of Székesfehérvár (ungāru). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. decembris. Skatīts: 2013. gada 5. augusts.
- ↑ «Banská Bystrica Sister Cities». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. marts. Skatīts: 2008. gada 14. decembris.
- ↑ «Zadar i Milwaukee dva su grada bratska!». Zadarski list. 2015. gada 28. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augusts. Skatīts: 2016. gada 12. decembris.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zadara.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|