Pāriet uz saturu

Zadara

Vikipēdijas lapa
Zadara
Zadar
Pilsēta
Panorama view
Ancient Roman ForumUniversity of Zadar
St Dominic's ChurchMonument to the Sun
People's Square
Karogs: Zadara
Karogs
Ģerbonis: Zadara
Ģerbonis
Zadara (Horvātija)
Zadara
Zadara
Zadaras atrašanās vieta Horvārijā
Koordinātas: 44°6′51″N 15°13′40″E / 44.11417°N 15.22778°E / 44.11417; 15.22778Koordinātas: 44°6′51″N 15°13′40″E / 44.11417°N 15.22778°E / 44.11417; 15.22778
Valsts Karogs: Horvātija Horvātija
Župānija Zadaras Župānija
Liburni settlement 9. gs. p. k.
Romas kolonija
Colonia Iulia Iader
48 p. k.
Platība
 • Pilsēta 25 km2
 • aglomerācija 194 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • Pilsēta 70 779
 • blīvums 3 003,3/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss HR-23 000
Tālruņu kods +385 23
Mājaslapa www.grad-zadar.hr
Zadara Vikikrātuvē
Sv. Donāta baznīca un romiešu forums Zadarā

Zadara (horvātu: Zadar) ir ostas pilsēta Horvātijā, Dalmācijā pie Adrijas jūras. Saglabājušies romiešu un viduslaiku arhitektūras pieminekļi.

Kopš IX gadsimta p. m. ē. šeit atradās ilīriešu cilts liburnu (liburni) apmetne Jadera (Iadera). 59. gadā p.m.ē. tā kļuva par romiešu municipu, bet 48. gadā p.m.ē. — par koloniju. Līdz ar Rietumromas impērijas krišanu, Jadera iekļāvās Bizantijas impērijā.

IX gadsimta sākumā karalis Tomislavs to iekļāva agrīnajā Horvātijas valstī. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar vārdu Zara, un tā bija autonoma pilsēta te Venēcijas republikas, te Ungārijas sastāvā.

1202. gadā Ceturtā krusta kara laikā krustneši Zaru ieņēma un izpostīja. Tā kā Zara bija kristiešu pilsēta, pāvests Inokentijs III ekskomunicēja uzbrukuma dalībniekus.

No 1409. gada līdz 1797. gadam Zara ietilpa Venēcijas republikā, kalpodama kā atbalsta punkts venēciešiem, sevišķi pēc osmaņu iekarojumiem.

Zara līdz ar Venēciju 1797. gadā nonāca Hābsburgu impērijas sastāvā, un, izņemot 1805.—1813. gadus, kad to kontrolēja franči, atradās tās sastāvā līdz 1918. gadam. Hābsburgu impērijas laikā Zara bija Dalmācijas galvenā pilsēta. Franču valdīšanas laikā Zarā tika publicēta pirmā avīze horvātu valodāIl Regio Dalmata-Kraglski Dalmatin (1806—1810), bet XIX gadsimta beigās tā kļuva par ievērojamu horvātu kultūras centru.

Starp pasaules kariem Zara, atšķirībā no pārējās Dalmācijas, bija Itālijas sastāvā. 2. pasaules kara laikā Sabiedrotie to bombardēja 72 reizes, gandrīz pilnībā nopostot pilsētu. Pēc kara tā iekļāvās Dienvidslāvijā, bet pilsētas itāliešu iedzīvotāji aizbēga vai tika padzīti uz Itāliju.

Zadarā dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Q118496886.