Pāriet uz saturu

Zadara

Vikipēdijas lapa
Zadara
Pilsēta
Zadar
Karogs: Zadara
Karogs
Ģerbonis: Zadara
Ģerbonis
Zadara (Horvātija)
Zadara
Zadara
Zadaras atrašanās vieta Horvārijā
Koordinātas: 44°6′51″N 15°13′40″E / 44.11417°N 15.22778°E / 44.11417; 15.22778Koordinātas: 44°6′51″N 15°13′40″E / 44.11417°N 15.22778°E / 44.11417; 15.22778
Valsts Karogs: Horvātija Horvātija
Župānija Zadaras župānija
Liburnu apmetne 9. gadsimts p.m.ē.
Romas kolonija
Colonia Iulia Iader
48. gads p.m.ē.
Platība
  Pilsēta 25 km2
  aglomerācija 194 km2
Iedzīvotāji (2021)[1]
  Pilsēta 70 779
  blīvums 3 003,3/km²
Laika josla CET (UTC+1)
  Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss HR-23 000
Tālruņu kods +385 23
Mājaslapa www.grad-zadar.hr
Zadara Vikikrātuvē

Zadara (horvātu: Zadar), agrāk Zara, ir Dalmācijas ostas pilsēta pie Adrijas jūras Horvātijā. Saglabājušies romiešu un viduslaiku arhitektūras pieminekļi.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Kopš 9. gadsimtā p. m. ē. šeit atradās ilīriešu cilts liburnu (liburni) apmetne Jadera (Iadera). 59. gadā p.m.ē. tā kļuva par romiešu municipu, bet 48. gadā p.m.ē. — par koloniju. Līdz ar Rietumromas impērijas krišanu, Jadera iekļāvās Austrumromas impērijas kontrolē. 9. gadsimta sākumā horvātu ķēniņš Tomislavs to iekļāva agrīnajā Horvātijas valstī. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar vārdu Zara, un tā bija autonoma pilsēta te Venēcijas Republikas, te Ungārijas Karalistes sastāvā.

1202. gadā Ceturtā Krusta kara laikā krustneši Zaru ieņēma un izpostīja. Tā kā Zara bija kristiešu pilsēta, Romas pāvests Inokentijs III ekskomunicēja uzbrukuma dalībniekus.

No 1409. gada līdz 1797. gadam Zara ietilpa Venēcijas Republikā, kalpodama kā atbalsta punkts venēciešiem, sevišķi pēc osmaņu iekarojumiem mūsdienu Bosnijas teritorijā.

Zara līdz ar Venēciju 1797. gadā nonāca Hābsburgu impērijas sastāvā, un, izņemot 1805.—1813. gadus, kad to kontrolēja franči, atradās tās sastāvā līdz 1918. gadam. Hābsburgu impērijas laikā Zara bija Dalmācijas Karalistes galvenā pilsēta. Franču valdīšanas laikā Zarā tika publicēta pirmā avīze horvātu valodāIl Regio Dalmata-Kraglski Dalmatin (1806—1810), bet 19. gadsimta beigās tā kļuva par ievērojamu horvātu kultūras centru.

Starp pasaules kariem Zara, atšķirībā no pārējās Dalmācijas, atradās Itālijas Karalistes sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sabiedrotie to bombardēja 72 reizes, gandrīz pilnībā nopostot pilsētu. Pēc kara tā nonāca Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā, bet pilsētas itāliešu iedzīvotāji aizbēga vai tika padzīti uz Itāliju.

Vēsturiskā piederība

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Zadarā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas

[labot | labot pirmkodu]

Zadaras sadraudzības pilsētas ir:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Horvātijas 2021. gada tautskaites rezultāti..
  2. Agnes Bozsoki. «Partnervárosok Névsora Partner és Testvérvárosok Névsora» [Partner and Twin Cities List]. City of Székesfehérvár (ungāru). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. decembris. Skatīts: 2013. gada 5. augusts.
  3. «Banská Bystrica Sister Cities». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. marts. Skatīts: 2008. gada 14. decembris.
  4. «Zadar i Milwaukee dva su grada bratska!». Zadarski list. 2015. gada 28. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augusts. Skatīts: 2016. gada 12. decembris.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]