Pāriet uz saturu

Benkovaca

Vikipēdijas lapa
Benkovaca
pilsēta
Benkovac
Benkovacas pareizticīgo baznīca.
Benkovacas pareizticīgo baznīca.
Koordinātas: 44°02′04″N 15°36′46″E / 44.03444°N 15.61278°E / 44.03444; 15.61278Koordinātas: 44°02′04″N 15°36′46″E / 44.03444°N 15.61278°E / 44.03444; 15.61278
Valsts Karogs: Horvātija Horvātija
Župānija Zadaras župānija
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 9 680
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 23 420
Mājaslapa www.benkovac.hr
Benkovaca Vikikrātuvē

Benkovaca (horvātu: Benkovac) ir pilsēta Horvātijā, kas atrodas Zadaras župānijā.

Vispārējās ziņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Benkovaca ir lielākā apdzīvotā vieta Ravni Kotari vēsturiskajā reģionā. 20 km uz dienvidrietumiem atrodas Biograda na Moru, 30 km uz ziemeļrietumiem — župānijas galvaspilsēta Zadara, bet 60 km uz austrumiem Knina. Ar šīm pilsētām Benkovacu savieno automaģistrāles. 5 km no pilsētas garām iet automaģistrāle ZagrebaSplita. Benkovacā ir arī dzelzceļa stacija līnijā Zadara — Knina.

Pirms Horvātijas neatkarības kara Ravni Kotari reģionā dzīvoja jaukts horvātu-serbu iedzīvotāju etniskais sastāvs. 1991. gadā serbu bija 53%, bet horvātu — 47%. Karadarbības rezultātā lielākā serbu iedzīvotāju daļa emigrēja no reģiona, un tajā pat laikā šeit apmetās horvātu bēgļi no Bosnijas, kā rezultātā krasi mainījās etniskais sastāvs. Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanu horvāti sastādīja 90%, bet serbi — 7,5% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Pilsētas ekonomika balstās uz lauksaimniecību, un, pirmkārt, uz vīnkopību. Pilsētas apkaimē atrodas akmeņlauztuves, kur tiek iegūts celtniecības materiāls.

Pirmās cilvēku darbības pēdas Benkovacas apkārtnē, kas piederēja Danilo kultūrai, tika konstatētas pie Smilčičas ciema. Pirmsromiešu periodā šo reģionu apdzīvoja liburnieši, viena no ilīriešu ciltīm. Romas pilsoņu kara laikā liburnieši nostājās Cēzara pusē. Romieši piemin šādas liburniešu apmetnes: "Nedina" (Nadina), Karīnija (Karina), Varvarija (Bribira) un Aserija (Podgrađe). 7. gadsimtā uz Dalmāciju atnāca horvāti. 1409. gadā Ravni Kotari kopā ar Dalmācijas piekrasti pārgāja Venēcijas valdījumā. 15. gadsimta pirmajā pusē venēcieši šeit uzcēla vairākus spēcīgus cietokšņus, to skaitā Benkovacu. Cietokšņa nosaukums un pēc tam arī pilsētas nosaukums nāk no vienas aristokrātiskas dzimtas reģionā. 1527. gadā Benkovacu ieņēma turki, bet 1683. gadā venēcieši to atkaroja. Vēlāk pilsēta piederēja Austrijas impērijai un Dienvidslāvijai. Horvātijas kara laikā pilsēta pārtapa sīvas militārās darbības arēnā starp horvātiem un pašpasludināto Serbu krajinu. Reintegrēta Horvātijas sastāvā 1995. gadā, operācijas "Vētra" gaitā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Q118496886.