Asins ziedošana
Asins ziedošana ir donoru brīvprātīga asins un (vai) tās komponentu ziedošana, kā arī darbības, kuru mērķis ir organizēt un nodrošināt asins un tās komponentu savākšanas drošību.
Donoru asinis joprojām ir nepieciešamas asins pārliešanai cilvēkiem, kas cietuši no apdegumiem un traumām, sarežģītām operācijām un grūtām dzemdībām. Asins ir ļoti svarīga arī pacientiem ar hemofiliju, anēmiju un vēža pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju (asins vēža slimniekiem nepieciešams no 1 līdz 3 donoru asins devām dienā).
Viena asins nodošanas reize palīdz glābt 3 cilvēku dzīvības.
Asins ziedošana Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā asins pārliešana Latvijā reģistrēta 1871. gadā, kad kādam holēras slimniekam kara hospitālī tika pārlietas asinis. Līdz 1941. gadam dažādās Latvijas slimnīcās asinis pārlietas 4000 slimniekiem.[1]
1993. gadā Republikas asins pārliešanas stacija tiek pārdēvēta par Valsts asinsdonoru centru (VADC).[2] Mūsdienās VADC ir Veselības ministrijas tiešās pārvaldes iestāde, kura koordinē vienota Asins dienesta darbību valstī, tādejādi nodrošinot augstas kvalitātes asins komponentu pieejamību Latvijas ārstniecības iestādēm.
Procedūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vienā asins ziedošanas reizē tiek iegūti 450 ml asins un vēl 30 ml pārbaudei. Visu procedūru veic speciālisti un aprīkojums ir sterils. 30 ml tiek veiktas dažāda veida analīzes, lai pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas. Vēlāk šo analīžu rezultāti tiek nodoti arī donoram (analīžu rezultātus donors var saņemt, reģistratūrā iesniedzot iesniegumu, kurā norāda, ka vēlas saņemt rezultātu izdruku).
Lietderīgās asinis tiek sadalītas trīs komponentos:
Asinis pēc analīžu veikšanas uzglabā krātuvēs, no kurienes tās tiek piegādātas slimnīcām. Slimnīcās ir speciālas nodaļas — asins kabineti, kas ir atbildīgi par asiņu uzglabāšanu un nodošanu citām nodaļām.
Kompensācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Darba likums paredz, ka laiks, ko darbinieks pavada, nododot asinis vai asins komponentus, ir attaisnota prombūtne, pēc kuras pienākas apmaksāta atpūtas diena (darba devējam ir pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas atpūtas dienas pēc asins vai asins komponentu nodošanas kalendāra gada laikā).
Kompensācija pienākas izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai, piemēram, augļu, vitamīnu vai maltītes iegādei. Tās apmērs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos:1
- asinis donoram 5,77 eiro;
- retas asins grupas (aloimunizētiem recipientiem) asins donoram – 18,53 eiro;
- imūnam vai aloimunizētam donoram – 27,03 eiro;
- plazmaferēzes procedūras donoram – 17,07 eiro;
- citaferēzes procedūras donoram – 28,46 eiro;
- asins donoram, kas nodod asinis pēc Valsts asins donoru centra vai asins sagatavošanas nodaļas izsaukuma ārkārtējā situācijā, kad trūkst noteiktas asins grupas asiņu, – 17,07 eiro.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vēsture — Valsts asinsdonoru centrs». www.vadc.lv. Skatīts: 2024-01-05.
- ↑ «Valsts asinsdonoru centrs». www.vadc.lv. Skatīts: 2024-01-05.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Asins ziedošana.
|