Asinsgrēks

Lots ar meitām (1616, Hendrick Goltzius)

Asinsgrēks jeb incests (no latīņu: incestus — 'nešķīsts') ir dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.

Asinsgrēka tabu ir viens no izplatītākajiem kultūras tabu gan mūsdienās, gan agrākajos laikos. Lielai daļai valstu mūsdienās ir likumi attiecībā uz asinsgrēkiem vai ciešu asinsradniecības laulību sabiedriskie aizliegumi. Ir sabiedrības, kur asinsgrēks ir nelikumīgs.

Dažās sabiedrībās, piemēram, Senajā Ēģiptē karaliskajās ģimenēs brāļa—māsas, tēva—meitas, mātes—dēla u.c. attiecības piekoptas karaliskās pēctecības saglabāšanai.

Bērnam, kura bioloģiskajiem vecākiem ir ciešas ģenētiskās attiecības, ir ievērojami paaugstināts risks saslimt ar iedzimtu slimību, nāves iespējamība. Neplānotas seksuālas attiecības starp tuviem asinsradiniekiem var notikt arī, ja nav zināms viens vai abi bērna bioloģiskie vecāki.

Asinsgrēks Bībelē

Bībele asinsgrēku kopumā nosoda. Trešajā Mozus grāmatā (18. un 20. nodaļā) ir uzskaitītas aizliegtās dzimumattiecības starp tuviem radiniekiem, tostarp starp vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām, vecvecākiem un mazbērniem, kā arī citiem tuviem radiniekiem.

Tomēr Vecā Derība satur vairākus stāstus par asinsgrēku vai tā mēģinājumiem. Pēc Sodomas iznīcināšanas Lots tika piedzirdīts, un viņa abas meitas ar viņu pārgulēja, no kā piedzima Moābs un Bens-Ammi, kurus uzskata par moābiešu un amoniešu ciltstēviem. Amnons, ķēniņa Dāvida dēls, izvaroja savu pusmāsu Tāmāru, par ko vēlāk tika nogalināts pēc viņas brāļa Absaloma pavēles.

Saskaņā ar Bībeles tradīciju cilvēces pirmsākumos Ādams un Ieva bija visu cilvēku ciltstēvi, tādēļ viņu bērniem bija jāveido ģimenes savā starpā. Šie notikumi Bībelē tiek attēloti kā izņēmuma situācija cilvēces sākumā, pirms vēlāk tika noteikti aizliegumi attiecībā uz asinsgrēku.