Asins–smadzeņu barjera
Asins–smadzeņu barjera | |
---|---|
Šķīstošās vielas caurlaidība asins–smadzeņu barjerā vs. koroīda pinums | |
Detaļas | |
Sistēma | Neiroimūnā sistēma |
Identifikatori | |
Akronīmi(s) | ASB (asins-smadzeņu barjera), angļu: BBB (blood-brain barrier) |
MeSH | D001812 |
Anatomiskā terminoloģija |
Asins—smadzeņu (hematoencefāliskā) barjera ir ļoti selektīva, daļēji caurlaidīga endotēlija šūnu robeža, kas neļauj izšķīdušajām vielām cirkulējošajās asinīs neselektīvi iekļūt centrālās nervu sistēmas ārpusšūnu šķidrumā, kur atrodas neironi.[1] Asins—smadzeņu barjeru veido kapilāru sienu endotēlija šūnas, astrocītu gali, kas aptver kapilāru, un pericīti, kas atrodas kapilāra pamatnes (bazālajā) membrānā.[2] Šī sistēma ļauj dažām molekulām pasīvi difundēt, kā arī selektīvi un aktīvi transportēt dažādas barības vielas, jonus, organiskos anjonus un tādas makromolekulas kā glikozi, ūdeni un aminoskābes, kurām ir izšķiroša nozīme neironu darbībā.[3]
Asins—smadzeņu barjera ierobežo patogēnu iekļūšanu, asinīs izšķīdušo vielu difūziju un lielu vai hidrofilu molekulu nonākšanu cerebrospinālajā šķidrumā, vienlaikus ļaujot difundēt O2, CO2 un hidrofobām molekulām (hormoniem un mazām nepolārām molekulām).[4][5] Barjeras šūnas aktīvi transportē vielmaiņas produktus, piemēram, glikozi, pāri barjerai, izmantojot specifiskus transporta proteīnus.[6] Barjera arī ierobežo perifēro imūno faktoru, piemēram, signalizācijas molekulu, antivielu un imūnsistēmas šūnu, iekļūšanu centrālajā nervu sistēmā, tādējādi izolējot smadzenes no bojājumiem, ko izraisa perifērās imūnās parādības. [7]
Specializētajām smadzeņu struktūrām, kas piedalās maņu un sekrēcijas integrācijā smadzeņu neirālajās ķēdēs — aptverošajos orgānos un koroīdajā pinumā, ir ļoti caurlaidīgi kapilāri. [8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ "The blood-brain barrier". Cold Spring Harbor Perspectives in Biology 7 (1): a020412. January 2015. doi:10.1101/cshperspect.a020412. PMC 4292164. PMID 25561720.
- ↑ "The blood-brain barrier: an overview: structure, regulation, and clinical implications". Neurobiology of Disease 16 (1): 1–13. June 2004. doi:10.1016/j.nbd.2003.12.016. PMID 15207256.
- ↑ Smriti Gupta, Saurabh Dhanda, Rajat Sandhir. Brain Targeted Drug Delivery System. Elsevier, 2019. 7–31. lpp. ISBN 978-0-12-814001-7.
- ↑ Obermeier, Birgit; Daneman, Richard; Ransohoff, Richard M. (2013). "Development, maintenance and disruption of the blood-brain barrier" (en). Nature Medicine 19 (12): 1584–1596. doi:10.1038/nm.3407. ISSN 1546-170X. PMC 4080800. PMID 24309662.
- ↑ «Blood Brain Barrier Crossing for Therapeutic and Diagnostic Agents». smjournals.com (angļu). Skatīts: 2021-03-01.[novecojusi saite]
- ↑ "Brain endothelial cell-cell junctions: how to "open" the blood brain barrier". Current Neuropharmacology 6 (3): 179–92. September 2008. doi:10.2174/157015908785777210. PMC 2687937. PMID 19506719.
- ↑ Muldoon, Leslie L; Alvarez, Jorge I; Begley, David J; Boado, Ruben J; del Zoppo, Gregory J; Doolittle, Nancy D; Engelhardt, Britta; Hallenbeck, John M et al. (January 2013). "Immunologic Privilege in the Central Nervous System and the Blood–Brain Barrier" (en). Journal of Cerebral Blood Flow & Metabolism 33 (1): 13–21. doi:10.1038/jcbfm.2012.153. ISSN 0271-678X. PMC 3597357. PMID 23072749.
- ↑ "The circumventricular organs". Histology and Histopathology 32 (9): 879–892. September 2017. doi:10.14670/HH-11-881. PMID 28177105.