Askolds Uldriķis
| ||||||||||||||||||
Askolds Uldriķis (dzimis 1971. gada 1. jūlijā Ogrē) ir latviešu publicists un sporta darbinieks, bijušais sporta žurnālists.
Askolds Uldriķis ilgstoši ir strādājis par sporta žurnālistu laikrakstos "Sports" un "Neatkarīgā", kā arī žurnālā "Sporta Avīze". Septiņas reizes atzīts par Latvijas gada labāko futbola žurnālistu (2000, 2003 — 2006, 2008, 2009).[1] Sarakstījis Latvijas futbolista Mariana Pahara autobiogrāfiju “Super Marians” (2018), kas vēlāk izdota arī krievu valodā,[2] kā arī Andreja Rubina "Es sēdēju tikai vienreiz" (2022).[3]
Uldriķis ir strādājis par JDFS Alberts un Skonto FC direktoru, kā arī par Skonto stadiona direktoru. Kopš 2020. gada augusta pilda Latvijas Futbola federācijas prezidenta biroja vadītāja pienākumus.
A. Uldriķa dēli ir profesionāli futbolisti: Roberts Uldriķis pārstāv Nīderlandes SC Cambuur, Normunds Uldriķis — Latvijas FK Metta.
1995. gadā kļuvis par Latvijas čempionu dambretē, iegūstot tiesības piedalīties 1996. gada pasaules čempionātā Beluorizonti (Brazīlija), kur ierindojās devītajā vietā 16 dalībnieku konkurencē.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas Futbola federācija. «Futbola laureāti». LFF.lv. LFF. Skatīts: 2021. gada 13. decembrī.
- ↑ «DELFI.lv». Iznākusi autobiogrāfiska grāmata par Marianu Paharu (DELFI Sports). 2021. gada 13. decembrī. Skatīts: 2021. gada 13. decembrī.
- ↑ «Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija». LFF.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-09.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|