Asku sēnes

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asku sēnes
Lāčpurns (Morchella rotunda)
Lāčpurns (Morchella rotunda)
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Asku sēnes (Ascomycota)
Iedalījums

Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju. Asku sēnēm raksturīga īpašu vairošanās orgānu — asku veidošanās, kuros dzimumprocesa rezultātā endogēni izveidojas asku sporas, visbiežāk astoņas. Vienkāršākajām asku sēnēm (piemēram — rauga sēnēm) augļķermeņi neveidojas, bet aski veidojas no atsevišķām veģetatīvajām šūnām, vai arī tieši uz micēlija. Augstāk attīstītajām asku sēnēm aski veidojas īpašos augļķermeņos. Daudzas asku sēnes vairojas arī bezdzimumiski ar konīdijām, kas attīstās uz īpašām hifām — konīdijnesējiem. Asku sēņu attīstības laikā var būt dažādi periodi, kad tās vairojas dzimumiski ar askiem, vai bezdzimumiski ar konīdijām. Botāniskās nomenklatūras starptautiskajā kodeksā, izņēmuma kārtā, drīkst dot, blakus sugas pamatnosaukumam, arī konoidālās stadijas sugas nosaukumu.

Asku sēnes ir plaši izplatītas visos ģeogrāfiskajos reģionos un var augt uz visdažādākajiem substrātiem. Tās var būt gan saprofīti, gan parazīti. Saprofīti ņem aktīvu dalību dabā organisko vielu mineralizācijā, īpaši celulozi saturošo augu sadalīšanā. Parazītiskās asku sēnes parazitē gan uz augiem un sēnēm, gan uz dzīvniekiem, arī uz cilvēku, izsaucot nopietnas saslimšanas. Asku sēnēm ir arī liela ekonomiskā nozīme, kā dažādu svarīgu vielu (antibiotikas, vitamīni, fermenti) avotiem. Rauga sēnes plaši izmanto arī pārtikas rūpniecībā. Zinātnē tos izmanto bioķīmiskajos un ģenētiskajos pētījumos.

Asku sēņu nodalījumā ir virs 3200 ģinšu un 30 000 sugu. Latvijā konstatētas apm. 640 sugas un 230 ģintis. Asku sēņu nodalījumu iedala 6 klasēs: