Astronoms (glezna)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Astronoms
El astrónomo.jpg
Mākslinieks Jans Vermērs Labot šo Vikidatos[1]
Gads 1668
Medijs eļļas krāsa, audekls Labot šo Vikidatos[1]
Kustība Nīderlandes glezniecības zelta laikmets Labot šo Vikidatos
Izmēri 50.8 cm (20.0 in) × 46.3 cm (18.2 in)
Atrašanās vieta Ziemeļu skolas gleznas, 28. telpa
Īpašnieks Jans Gildemēsters, Francija, Alfonss Džeimss de Rotšilds, Eduārs Alfonss Džeimss de Rotšilds Labot šo Vikidatos
Kolekcija Luvras glezniecības departaments Labot šo Vikidatos[1]
Inventāra nr. RF 1983-28 Labot šo Vikidatos[1]
Identifikatori Joconde ID: 00000059245
RKDimages: 209002

Astronoms  ir nīderlandiešu gleznotāja Jana Vermēra aptuveni 1668. gadā radīta eļļas krāsas glezna. Tā ar eļļas krāsām gleznota uz 51 x 45 cm liela audekla un glabājas Luvrā, Parīzē, Francijā.[2]

17. gadsimta nīderlandiešu glezniecībā zinātnieku attēlošana bija populāra tēma[2] un Vermēra devums iekļauj šo astronomu un arī nedaudz vēlāk tapušo gleznu "Ģeogrāfs". Tiek uzskatīts, ka abās attēlots viens un tas pats cilvēks,[3][4][5] iespējams, Antonijs van Lēvenhuks.[6] 2017. gadā veikts pētījums atklāja, ka audekls abiem darbiem nācis no viena materiāla, apstiprinot tuvo saistību.[7]

Uz astronoma profesiju norāda debess ķermeņu globuss (Josta de Honta versijā) un grāmata uz galda, 1621. gadā izdotā Adriāna Metiusa Institutiones Astronomicae Geographicae.[3][4][5][8] Simboliski sējumā ir atvērta 3. grāmata, kurā ir sadaļa, kas aicina astronomu meklēt "iedvesmu no dieva" un glezna uz sienas, kurā attēlota Mozus atrašana — Mozus pārstāv zināšanas un zinātni ("apguva visas ēģiptiešu gudrības").[9]

Īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1720. gada katalogs , kurā parādās šis darbs
Jans Vermērs, "Ģeogrāfs" 1668.-1669. gada eļļas glezna uz audekla; 53×47 cm. Steadelsches Kunstinstitut, Frankfurte, Vācija. Gleznā "Ģeogrāfs" attēlots tas pats modelis un citi elementi no gleznas "Astronoms".

Gleznas "Astronoms" īpašnieki noskaidroti līdz pat 1713. gada 27. aprīlim, kad to Roterdamas izsolē pārdeva nezināms kolekcionārs (iespējams, roterdamietis Adriāns Pātss vai viņa tēvs) kopā ar "Ģeogrāfu". Pircējs bijis Hendriks Sorgs, kura īpašuma izpārdošana 1720. gada 28. martā iekļāva abas gleznas, kuras bija aprakstītas kā ‘Een Astrologist: door Vermeer van Delft, extra puyk’ (Astrologs no Delftas Vermēra, augstākā kvalitāte) un ‘Een weerga, van ditto, niet minder’ (Līdzīgs no tā paša, ne mazāk).

Starp 1881. un 1888. gadu Parīzes mākslas tirgonis Leons Gošē gleznu pārdeva baņķierim un mākslas kolekcionāram Alfonsam Džeimsam de Rotšildam, pēc kura nāves to mantoja viņa dēls, Eduārs Alfonss Džeimss de Rotšilds. 1940. gadā pēc Vācijas iebrukuma Francijā to no viņa viesnīcas konfiscēja nacistu organizācija Einsatzstab Reichsleiter Rosenberg für die Besetzten Gebiete. Gleznas aizmugurē tika uzspiests neliels melns zīmogs svastikas formā. Pēc kara gleznu atdeva Rotšildu ģimenei un to 1983. gadā[10][11] ieguva Francijas valsts, pieņemot to kā mantojuma nodokļu maksājumu. Kopš 1983. gada tā atrodas Luvras ekspozīcijā.[11][12][13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Q809825.
  2. 2,0 2,1 «L'Astronome ou plutôt L'Astrologue». Atlas: the database of the exhibited works of art (French). Musée du Louvre. Skatīts: 2006-10-14.
  3. 3,0 3,1 Anthony Bailey. Vermeer: A View of Delft, 2001. 165–170. lpp. ISBN 0-8050-6930-5.
  4. 4,0 4,1 Martin Bailey. Vermeer, 1995. 102–104. lpp.
  5. 5,0 5,1 Klaas van Berkel. «Vermeer and the Representation of Science». The Scholarly World of Vermeer. 13–14. lpp. ISBN 90-400-9825-5.
  6. Van Berkel, K. (February 24, 1996). Vermeer, Van Leeuwenhoek en De Astronoom. Vrij Nederland (Dutch magazine), p. 62–67.
  7. Johnson, C. Richard, Jr, and Sethares, W.A. (2017). "Canvas Weave Match Supports Designation of Vermeer's Geographer and Astronomer as a Pendant Pair". Journal of Historians of Netherlandish Art 9.
  8. Welu, James (1986). "Vermeer's Astronomer: Observations on an Open Book". Art Bulletin 68: 263-267.
  9. Acts 7:22
  10. Lottman, Herbert R. Return of the Rothschilds: the great banking dynasty through two turbulent centuries, p. 312. I.B.Tauris, 1995.
  11. 11,0 11,1 Hector Feliciano. The Lost Museum: The Nazi Conspiracy to Steal the World's Greatest Works of Art. Basic Books, 1998. ISBN 0-465-04191-4.
  12. «L'Astronome». Communauté Louvre (French). Musée du Louvre. Skatīts: 2010-02-16.
  13. looted art Retrieved February 18, 2011

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]