Svastika

Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam. Kāškrusts — viens no pašiem izsenajiem un izplatītākajiem grafiskajiem simboliem. Kāškrustu izmantoja daudzas pasaules tautas — tas bija attēlots uz ieročiem, ikdienišķas sadzīves priekšmetiem, apģērba, karogiem un ģerboņiem, izmantots pie baznīcu un māju noformējuma. Vecākie arheoloģiskie atradumi ar kāškrusta attēliem ir datējami aptuveni ar 10—15 tūkstošgadi līdz mūsu ērai. Kāškrustam kā simbolam ir daudz nozīmju, tautu vairākumam visi tie bija pozitīvi. Kāškrusts tautu vairākumam bija dzīves, Saules, gaismas un labklājības simbols. Kopš 20. gadsimta visvairāk ir pazīstams kā NSDAP (nacistu) simbols.

Vēsture un nozīme

Vārds "svastika" — sastāvs no diviem sanskrita sakņojumiem: «labums», «saistīts ar labumu» un verba «būt» vai «pastāvēt», tas ir būt labums - «labklājība». Ir arī cits vārda iztulkojums: sanskrits ar «su» — saules putns, un Astika: gadalaiku dievība. Ir arī cits kāškrusta nosaukums — «gammadions», kas sastāv no četriem grieķu burtiem «gamma», sākumburta Zemes dievietes vārdā Gei. Aplūkojams ne tikai kā solārs simbols, bet arī kā zemes auglības simbols. Tā ir viena no izsenām un arhaiskām solārām zīmēm — redzamās Saules kustības ap Zemi rādītājs un gada dalīšanu uz četrām daļām, tas ir četrus gadalaikus. Zīme fiksē divus saulgriežus: vasaras un ziemas — un Saules gada kustību. Četru pasaules malu ideja, centrēta ap asi. Kāškrusts paredz arī kustības ideju divos virzienos: griezšanos pa vai pret pulksteņrādītāja virzienam. Tamlīdzīgi «Iņ» un «Jaņ», duāla zīme: griežoties pa stundu bultiņu simbolizē vīriešu enerģiju, pret stundu bultiņu — sievietes. Senindiešu rakstos izšķir vīriešu un sievietes kāškrustus, kas attēlo un divas sieviešu, kā arī, divas vīriešu dievības.

Par svastikas izcelsmi notiek nepārtraukti strīdi, ir daudz dažādu teoriju un hipotēžu. Lielākoties tiek uzskatīts, ka svastika ir radusies Eirāzijā, tomēr daudzi speciālisti uzskata, ka svastika nāk no apgabaliem, kas ietilpst tagadējā Krievijas teritorijā, jo veikto arheoloģisko izrakumu rezultātā — uz atrastajiem piederumiem — trauki, ieroči, apģērbs, reliģiskie un citi piederumi — ir attēlota svastika. Šādu atradumu skaita ziņā Krievija pārspēj citas pasaules valstis. Senākie atrastie priekšmeti tiek datēti ar 10 līdz pat 15 gadu tūkstotim p.m.ē.^{[nepieciešama atsauce]}

Svastikas izplatība

Vidējie austrumi

Oficiāli tiek uzskatīts, ka svastika nāk no Arābijas pussalas — senās Samāras (tagadējā Irāka), kas tiek datēts ar 5 gadu tūkstoti p.m.ē. Tuvāku ziņu diemžēl nav — kā un kāpēc šis simbols ir uzsācis savu "ceļojumu" uz citām tālākām zemēm, taču tās virzība ir notikusi prom austrumu virzienā.

Indija

Indijā — kas tiek datēts ar VII — VI gs. p.m.ē. - gan labiskā virziena, gan kreisā virziena svastika tika pielietotas ar atšķirīgu nozīmi. Līdz pat šodienai svastika plaši tiek pielietota Budismā, Džainismā un Hinduismā. Džainismā ar to apzīmē vienu no svētajiem, bet četri atzari atgādina par četrām iespējamām pārdzimšanas vietām: dzīvnieku un augu pasaule, elle, Zeme vai garu pasaule. Pretēji pulksteņa rādītāja virzienam pavērstu svastiku indusi sauc par satio vai sauvastiku, tā simbolizē nakti, maģiju, šķīstību un iznīcības dievieti Kali. Kā Hinduismā, tā Džainismā svastika vai satio tiek izmantota upurēšanas rituālos, durvīm, durvju sliekšņiem, kā arī lai atzīmētu grāmatu vai rakstu titullapas, līdz pat grāmatvedības reģistriem. Austrumos ir pieņemts godināt Sidhartas Budas Gautamas Sakijamuni (tāds ir pilnais Budas tituls), pēdas. Kopš seniem laikiem tās tiek attēlotas ar sešdesmit piecu simbolu starpniecību. Starp šiem simboliem ir arī svastika.

Ķīna

Apmēram pirms 2000 gadiem, kad budisms no Indijas nonāca Ķīnā, ķīnieši pārņēma svastiku un tās pozitīvo nozīmi. Ķīnā svastika tiek aplūkota kā ķīniešu hieroglifs "vaņ" (mandarīnu izloksnē). To pieņemts uzskatīt par ekvivalentu citam hieroglifam ar tādu pašu skanējumu, kurš nozīmē "10,000; daudz; viss, bezgalīgs".

Baltija

Baltijā svastikai, jeb ugunskrustam ir dažādas variācijas: Pērkona krusts, tam pretēji rotējošs Laimas krusts, daudzžuburu Zaru krusts, Kāšu krusts, Ķekšu krusts. Nekur citur nav sastopams tik daudz svastikas variāciju kā Latvijā un Lietuvā, kas norāda uz zīmes īpašo nozīmi baltu tautām.

Amerika

Amerikā svastiku izmantoja Ziemeļu, Centrālās un Dienvidamerikas indiāņi. Svastika tika plaši pielietota arī maiju un acteku mākslā. Ziemeļamerikā Navaho, Tenesī un Ohaijo ciltis izmantoja svastikas simbolu apglabāšanas rituālos.

Grieķija

Svastika ir sastopama arī senajā Grieķijā — tur svastika ir redzama uz traukiem un citiem sadzīves piederumiem.

Bez tām — svastiku ir izmantojuši arī citas tautas — druīdi, skoti, skandināvi, latvieši, lietuvieši, tāpat svastika ir sastopama arī Ziemeļ-austrum Āfrikā, kur uz kādu kapeņu sienām ir atrasti zīmējumi ar svastikas ornamentiem, Islandē, un Krievijā. Tā piemēram — krievi lielās ar to, ka nevienai tautai nav tik daudz svastikas nosaukumu — tiem to esot veseli 144^{[nepieciešama atsauce]}, piemēram:

Свастика, Коловрат, Посолонь, Свята Дар, Свасти, Сваор, Солнцеврат, Агни, Фаш, Мара, Инглия, Солнечный Крест, Солард, Ведара, Светолет, Цветок Папоротника, Перунов Цвет, Свати, Раса, Боговник, Сварожич, Святоч, Яроврат, Одолень-Трава, Родимич, Чароврат u.c..

Elektroniskais kāškrusta simbols

Standarta Unicode simbolu tabulā ir kreisās puses (卐 U+5350) un labās puses (卍 U+534D) kāškrustu zīmes.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svastika.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)