Astrāpijas
Astrāpijas Astrapia (Vieillot, 1816) | |
---|---|
Lentastes astrāpija (Astrapia mayeri) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) |
Ģints | Astrāpijas (Astrapia) |
Astrāpijas Vikikrātuvē |
Astrāpijas (Astrapia) ir paradīzes putnu dzimtas (Paradisaeidae) ģints, kas apvieno 5 sugas.[1] Visas astrāpijas ir endēmas Jaungvinejas putnu sugas.[1]
Kopīgās iezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Astrāpiju tēviņu apspalvojums ir izteikti metāliski spīdīgs un tiem ir ļoti garas astes spalvas. Mātītes ir blāvākas, nedaudz vieglākas un to astes spalvas īsākas. Visgarākā aste ir lentastes astrāpijai (Astrapia mayeri), kuras aste, salīdzinot ar ķermeņa garumu, ir visgarākā no visiem putniem pasaulē. Tā ir trīs reizes garāka nekā ķermenis (ķermeņa garums apmēram 32 cm, astes 100 cm).[2]
Ja salīdzina ķermeņa garumus, neņemot vērā astes garumu, tad lielākā ģintī ir Huonas astrāpija (Astrapia rothschildi), kuras tēviņa ķermeņa garums ir 69 cm, bet mazākā lentastes astrāpija, kuras tēviņu ķermeņa garums nepārsniedz 32 cm.[3][4][5]
Bioloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Astrāpijas barojas galvenokārt ar augļiem, īpaši iecienīti ir šeflēras augļi. Barojas arī ar posmkājiem, kukaiņiem, zirnekļiem, vardēm un scinkiem.[4][6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Astrāpiju ģints (Astrapia)
- Huonas astrāpija (Astrapia rothschildi)
- Krāšņā astrāpija (Astrapia splendidissima)
- Lentastes astrāpija (Astrapia mayeri)
- Melnkakla astrāpija (Astrapia nigra)
- Stefānijas astrāpija (Astrapia stephaniae)